Svētdiena, 6. aprīlis
Vārda dienas: Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis
weather-icon
+2° C, vējš 3.91 m/s, Z-ZA vēja virziens

Kamoliņš, kurš sakustējās

Mairita Kaņepe
11:34
13.01.2016
59
Kakis 1

Kādu rītu Cēsu grāmatnīcā “Zvaigzne ABC” darbinieku vidū izcēlās teju panika, jo direktors pazudis. Pulkstenis bijis jau vienpadsmit, bet viņa vēl nav.

Par direktoru te iesaukts runcis, kurš savulaik līdzjūtīgi pieņemts un kļuvis par vienu no veikala personāla locekļiem. Kaķis tik labi iedzīvojies, ka sācis visus regulēt. Ja dzīvniekam sagriboties ēst, tas tikmēr bļaujot visai nejaukā balsī, kamēr mīļā miera labad veikalā viņu kārtējo reizi pacienā.

Patiesībā pieņemto kaķi pārdevējas un veikala vadītāja Saiva Kalniņa nosaukušas par Princi: “Runcis nav nekāds mistkastnieks, kaut gan pirmo reizi to ieraudzīju pilsētas centrā, rakājoties pa miskastēm, lai dabūtu ko ēdamu. Princis ir grāmatnīcas kaķis. Par Princi iesaukts, jo ir skaists – melns ar baltām ķepiņām -, un arī labprāt atsaucas uz šo vārdu.”

Dienu pavadījis veikalā, labi pacienāts, vakaros, pirms grāmatnīcas slēgšanas, Princis dodas laukā – kaķa gaitās. Dažreiz pretējā mājā viņš apciemo pastnieci un arī tur pacienājas, paguļ. Jau septiņos no rīta Princis ir pie grāmatnīcas durvīm un nelabi bļauj pa visu Rīgas ielu, ja veikala apkopēja vēl nav atvērusi durvis, iedevusi pirmo brokastu tiesu. Tajā rītā, kad kaķa nebijis pie durvīm, izrādījās, ka viņš neparasti ilgi aizkavējies pie pastnieces, sausinot savu kažoku pēc slapjās nakts gaitām. Nogulējis tur līdz vienpadsmitiem, kamēr pastniece atnākusi no apgaitas.

“Mēs domājām – kāda nelaime notikusi. Kā es pārdzīvoju!” teic veikala vadītāja Saiva. “Esam tā pieraduši pie kaķa, uztveram par kolektīva locekli. Esam runci lutinājušas un pa īstam nobarojušas. Ziemā, kad auksts, žēl Princi izlikt vakarā no grāmatnīcas, viņš arī negrib iet. Tad nesam uz pagrabu. Tur pie radiatora sataisīta gultiņa – kastīte ar segām. Parasti gan vakaros Princis bieži pats iziet pa durvīm, darot to varen lepni. Tikai tagad iet stundu ātrāk – kaķis nav pārgriezis pulksteni.”

No rīta septiņos kaķi pabaro apkopēja, pēc stundas nāk veikala vadītāja, un runcis, viņu gaidot, jau sēž trepju galā, prasa atkal ēst. Sapaijāts un paēdināts, kaķis dodas pagulēt grāmatnīcas otrajā stāvā. Pusdivos, kad apkopēja atkal nāk uz veikalu, kaķis jau gaida viņu, pieprasa ēst. Sākumā, kad tikko pieņemts veikalā, ēdis visu, tagad kļuvis ļoti izvēlīgs. Nevar salīdzināt, cik kaķis kādreiz bijis izkāmējis – kauli un āda, kaut pārdevējām uzreiz kļuvis skaidrs, ka reiz viņš bijis istabas kaķis – sterilizēts runcis. Radies jautājums – kāpēc tas nonācis uz ielas?
Kā dzīvnieks juta tos brīžus veikalā, kad saimnieki uzradīsies? Kaķis bija nolēmis, ka neies līdzi, tāpēc slēpās, bēga prom no veikala. Dzīvnieka īpašnieki, jauna ģimene, kuri pārcēlušies uz Angliju, kaķīti atstājuši vecaimātei, bet tai alerģija pret spalvām. Viņi nebija varējuši saprasties, un runcis bija aizgājis no mājas.

“Kādu dienu veikalā ienākusī sieviete sacīja: “Mana draudzene apgalvo, ka pie jums ir mūsu kaķis Bingo.” Es teicu, ka mums nav Bingo, mums ir Princis. Sieviete rādīja kaķa bildi, un es redzēju – tas pats! Izrādījās, kādreizējie kaķa saimnieki gribēja dzīvnieku satikt un, kad Cēsīs atgriezīsies pavisam, ņemt atkal pie sevis. Uz grāmatnīcu līdzi bija atvesti bērni, un viņi, kā jau bērni, strauji tuvojās kaķim, gribēja samīļot. Runcis kļuva jocīgs. Tad citu reizi, vasarā, kad kaķis parasti guļ pie durvīm iepirkumu grozos, jo tur ventilators pūš vēso gaisu, pārdevēja redzēja, ka kaķis pielēca kājās, izskrēja pa veikala durvīm. Nepagāja ne pāris minūšu, kad iekšā nāca saimnieku ģimene, bet kaķis iekritis kā akā. Tā notika pāris reižu, un kļuva skaidrs, ka Princis neies ģimenei līdzi, paliks dzīvot grāmatnīcā. Kaķis izturējās tā, it kā būtu dzirdējis sarunu, ka viņu pēc laika ņems projām. Vēlāk atklājām, ka runcis slēpjas Vienības laukuma puķu piramīdā,” stāsta Saiva Kalniņa.

Dienā, kad veikalā ienākusi kāda ģimene, saitē vedot vācu aitu suni, jo uzraksts pie grāmatnīcas liecina, ka te gaidīti apmeklētāji arī ar dzīvniekiem, pārdevējas domājušas, ka tik neizceļas tracis. Kaķis uzreiz sajutis, ka telpās ir suns, un aizgājis uz otro stāvu. Kad suns bijis prom, kaķis visu, visu suņa maršrutu pa veikalu izstaigājis līku loču, asti sizdams gaisā. It kā gaiss būtu piemaitāts ar smaku.

Mazus sunīšus viņu saimnieki grāmatnīcā paņem rokās, lai pasargātu no Prinča – direktora. Kaķis, veikalā sajūtot suni, skrienot skatīties un šņācot uz to. Savukārt bērni tam patīkot. Princis ļaujot sevi paijāt, lielāku laimi runcim nemaz nevajagot.

Kādu laiku Princis izvēlējies pagulēt pārdošanai noliktā dziju grozā, un cilvēki to pat nepamanījuši, līdz viena pircēja pamatīgi pārbiedēta. Viņa no groza ņēmusi kamoliņus, un viens no tiem, silts un mīksts, lēcis augšā. Pēc tam Princim pateikts, ka grozos gulēt nedrīkst, un dzīvnieks tur arī neiet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
22

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
73

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
42

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
28

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
61

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
119

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
27
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi