Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Teikas un teorijas

Līga Salnite
09:44
03.11.2020
21

Es cienu un turu tuvu pie sirds latviešu tautas mutvārdu daiļradi. Tā neapšaubāmi ir nozīmīga daļa manas identitātes cietokšņa, tomēr nupat sanāca ieskatīties ciešāk vienā no pils kambariem un attapt – tur sen jau vējš svilpo.

Sākās viss ar pavisam ikdienišķu mizanscēnu ģimenes vakariņu laikā, kur katram ir savs sakāmais, savas domas, vajadzības, saprotams, arī sava noguruma pakāpe. Dakšām šķindot un salātiem birstot uz grīdas, pirmklasnieks nāk klajā ar paziņojumu, ka uz nākamo dienu uzdots sacerēt teiku. Vārds pa vārdam repliku un trokšņu jūklī, un saruna aiziet savu ceļu uz šī folkloras žanra lomas vētīšanu.

Varam dzīvi iztēloties, kā vecāka gada gājuma un dažādu kaišu nomocīts saimes loceklis, nevarēdams pilnvērtīgi piedalīties fiziskajos ikdienas darbos, sniedz savu artavu kopējā labumā ar jaunākās paaudzes audzināšanu, izglītošanu. Par galveno instrumentu talkā nāk tautas gara manta teju visos tās veidolos – tautasdziesmas skaidri iezīmē dabas un dzīves cikla algoritmus, pasakas māca nošķirt labo no ļaunā un iepazīstina ar morāles jautājumiem, savukārt teikas remdē kā mazā, tā lielā cilvēka izziņas vajadzību.

Tā tas bija tad. Protams, tagad diez vai atradīsim kādu tautieti, kurš mūsdienās un vēl klātienes sarunā atklāti apliecinātu ticību teikās paustajam. Tomēr – līdz ar globālā tīmekļa ieaušanos visu mūsu dzīvēs ik pa laikam nākas atskārst, cik daudz ir varas svirās balstītu sazvērestības teoriju piekritēju, ticīgo citplanētiešu vizītēm un “plakanās zemes” iemītnieku. Jā, mums visiem kā cilvēciskām būtnēm ir organiski nepieciešama sava deva misticisma. Kāds to var remdēt kristietībā, cits budismā, vēl kādam pietiks ar vienkāršu ļaušanos dienas plūdumam. Tomēr savā ziņā šķiet, ka tieši digitalizācijas laikmeta iespējas saulītē iecēlušas nejēdzīgāko mūsu būtības iezīmi – alkas akli sekot idejām, kas atvieglotu šo nebūt ne tik vienkāršo dzīvošanu, lai nebūtu vairs pašam jācīnās ar pretrunām, kas rodas saviem priekšstatiem sastopoties ar paša ierobežoto zināšanu dēļ neizskaidrojamiem notikumiem.

Nepārprotiet, man it nemaz nav iebildumu pret radošu uzdevumu skolas solā. Arī teikas sacerēšana dzīves ceļos var izrādīties visnotaļ noderīga prasme. Spēja nez no kurienes rast izskaidrojumu kādam notikumam vai kādas būves vajadzībai palīdzēs, strādājot tūrismā vai pat pilsētplānošanā, arī politikā šī kvalitāte, iespējams, var izglābt ādu, un pat ģimenes dzīvē šī prasme var izrādīties noderīga. Minētie piemēri ir acīmredzamā ironijā mērcēti, taču arī pilnīgā nopietnībā piekritīšu – radošas domāšanas treniņi nudien mācību procesā ir vajadzīgi, turklāt daudz vairāk mums nekā mūsu bērniem, un tieši caur neloģiskā un sabiedrībā pieņemto normu pārvarēšanu spēj dzimt kaut kas jauns, pēc kā informācijas laikā tā esam izslāpuši.

Tomēr urda arī pilsoniskā pienākuma sajūta – par teikām vajag runāt ne tikai ar bērniem, bet arī ar sevi. Tā ir krāšņa pagātnes liecība, ko es redzu kā labi aprūpētu muzejisku vērtību. Tomēr vienlaikus redzu to arī kā paaudzēs mantotu vēlmi un ieradumu skaidrot nezināmo ar mistiskas izcelsmes tēliem un procesiem. Un tas mums diez ko nepalīdz šajā sarežģītajā kovida ērā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi