Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Spēt izlolot ideju par tradīciju

Iveta Rozentāle
13:25
13.11.2019

Novembris ir Latvijas svētku mēnesis. Un šajā kontekstā domāju par cilvēkiem, kuri ar personīgo iniciatīvu, ar savu aicinājumu panāk apbrīnojamu rezultātu. Tie ir cilvēki, kuru ideja un entuziasms ir tik iedvesmojošs, ka viņu radītais patīk ne tikai pašiem, bet arī piesaista daudzus un veido svētku tradīcijas, kas kļūst par daļu no pilsētas vizītkartes.

Drīz būs 11. novembris – Lāčplēša diena, kurā pieminam Brīvības cīņās kritušos. Cēsīs viena no svētku aktivitātēm tradicionāli ir svecīšu likšana Latvijas kontūrā Pils parkā. Bet reiz, pirms nu jau vairāk nekā desmit gadiem, tā bija viena cilvēka – Renāra Sproģa – un viņa ģimenes vēlme dalīties ar savu sajūtu par Latviju un Cēsīm, nonākot līdz idejai radīt lielformāta valsts karogu no daudzām svecītēm Pils parkā, kas labi pārredzams no attālumam. Skats bija tik skaists, ka patika ne tikai viņam pašam, bet arī citiem. Cilvēku interese savukārt radīja domu, kā iesaistīt citus, ļaut ilgāk baudīt svētku sajūtu, neskatoties uz to, ka novembris bieži vien ir drēgns, vējains un nebūt ne mīlīgākais mēnesis āra pasākumam. Tā arī dzima doma par Latvijas kontūru, mūziku, multimediju projekcijām, kas stāsta par mums pašiem. Viena cilvēka ideja kļuva ne tikai par cēsnieku iecienītu pasākumu, tā izkāpa ārpus pilsētas robežām, un tagad šis pasākums kļuvis par neatņemamu svētku sastāvdaļu, kas pulcē ne tikai cēsniekus, bet arī cilvēkus no visas Latvijas. Līdzīgi ir noticis arī ar Renāra Sproģa ideju par Cēsu kauju rekonstrukcijas pasākumu 22. jūnijā.

Tieši tāpat mani iedvesmo vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kura Latvijas karoga mīlestība un interese par tā rašanās vēsturi ļāvusi iznest ideju par Cēsīm kā Latvijas karoga šūpuli. Apbrīnoju arī Elīnas Kalniņas degsmi, kura darbojusies pie vēstures ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs”, stāstot par Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupācijas varām, akcentējot, ka vēsturi svarīgi izstāstīt šodienas kontekstā tā, lai tā būtu saprotama un ieraugāma mūsdienu cilvēkam.

Laiku laikos bijis svarīgi, lai cilvēki degtu par to, ko dara, lai mīlētu vietu, kur dzīvo, un izprastu savas valsts vēsturi. Lai aizdegtu šo izpratni, vienmēr svarīgs dzirksteles šķīlējs. Viņš ne tikai rada pasākumu, ne tikai liek faktu pie fakta par vēsturi, bet arī rosina ikkatru sajust vajadzību apzināties to nozīmi. Rosina vajadzību runāt un domāt par mūsu Latvijas vērtībām, par tiem, kas tās izcīnīja, glabāja un nes tālāk ne tikai no lektora tribīnes, bet arī mājās, ģimenēs, veidojot savos bērnos izpratni par vēstures nozīmi un laiku, kurā dzīvojam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi