Raksti

Domas

Prezidentu būšanas

Pirms neilga laika rakstniece Inguna Bauere savā feisbuka profilā uzdeva jautājumu: “Vai kāds var paskaidrot, kur ir mans prezidents?” Tieši todien viņš viesojās Priekuļos, un vienkāršotā atbilde it kā bija skaidra. Patiesībā jautājums ir dziļāks, un jāteic, jo vairāk par to domāju, jo atbilde šķiet mazāk iepriecinoša.

Patiešām, kur ir mūsu prezidents? Ar to domājot viņu kā viedokļa līderi, kā valsts augstāko amatpersonu, kura svarīgos brīžos nāk klajā ar izsvērtu vērtējumu par situāciju. Diemžēl līdz šim to neesmu sagaidījis. Arī pavisam nesenā vēsturē, kad notika Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana, “ABLV Bank” krahs, nekādi nozīmīgi prezidenta paziņojumi šādu situāciju sakarā nenotika. Arī pēc Nacionālās drošības padomes sēdes, kurā tika pārrunāti šie jautājumi, sekoja vien neliels paziņojums . Cita starpā tika teikts: “Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Koruptīvas un krimināli sodāmas rīcības valstī nav pieļaujamas, tādēļ vainīgie tiks saukti pie atbildības neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes. (…) Aicinu ikvienu no mums rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām un nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un pieņēmumus.”

Bet kā lai neizplatās baumas, ja netiek sniegta konkrēta informācija? Stājoties amatā, Valsts prezidents teica, ka viņa prioritāte būs nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums, bet galvenais Valsts prezidenta uzdevums ir stiprināt valsts drošību. Vai tas panākams ar klusēšanu, kā arī vispārinātiem paziņojumiem? Iespējams, ka nepārzinu visas prezidenta darba nianses. Varbūt notiek plašs un dziļš darbs, taču uz ārpusi tas neparādās. Tikai neko neizsakoši teksti. Atceros teikto diskusiju cikla “Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi” atklāšanā: “Nodrošināt taisnīgumu ir galvenais valsts un varas uzdevums.”
Lai man piedod prezidenta kungs, bet pagaidām neesmu sagaidījis to, ko vēlamies no Valsts prezidenta – stingru nostāju, skaidru valodu, spēju iedvesmot. Varbūt viņš negrib saasināt situāciju Latvijā. Ar ko beidzās cita prezidenta tautai teiktie mierinošie vārdi: “Palieciet jūs savās vietās, es palikšu savējā!”

Tikai Vaira Vīķe – Freiberga no Valsts prezidentiem bijusi viedokļu līderis. Viņā joprojām ieklausās. Šķiet, vienīgajā no bijušajiem prezidentiem. Valdis Zatlers atmiņā palicis ar savu “Rīkojumu Nr 2” par Saeimas atlaišanu. Andris Bērziņš vēsturē iegājis ar savu 1.septembra veltījumu TV operatoriem: “‘Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti, ja!” Ar ko paliks atmiņā Raimonds Vējonis? Pagaidām tikai ar pašu pirmo teikumu pēc ievēlēšanas: “Laikam vispirms jāierauj!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *