Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Pasaules krievu valodas diena

Anna Kola
06:50
08.06.2023
15

Ik gadu 6.jūnijā tiek atzīmēta Pasaules krievu valodas diena. Krievu valoda ir septītā runātākā valoda pasaulē. Šī diena arī iezīmē Aleksandra Puškina dzimšanas dienu, tieši viņš uzskatāms par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju. Kopš pagājušā gada 24.februāra krievu valoda daudzviet, arī Latvijā, kļuvusi par sarežģītu diskusiju tematu. Pati pārstāvu paaudzi, kas krieviski runā slikti, nelabprāt, jo esmu izaugusi brīvās Latvijas laikā, kad piespiedu veidā šī valoda vairs nebija jāapgūst.

Protams, Cēsīm, manuprāt, ir tik labā iezīme, ka visi tie, kas ģimenē runā, lielākoties ir iemācījušies runāt latviski. Vismaz no skolas laika atceros, ka visi bērni, kas nāca no krievu ģimenēm, prata tekoši runāt latviešu valodā. Arī uz ielām Cēsīs, Valmierā, Limbažos un citviet Vidzemē krievu valoda dzirdama maz. Tam, ka, beidzot vidusskolu, lielākā daļa manas klases skolēnu Cēsu Valsts ģimnāzijā neprata runāt krieviski, bija arī sava sliktā puse – plānojot studiju un darba gaitas Rīgā, bija skaidrs, ka bez krievu valodas neiztikt. Tā bija realitāte. Šodien tā sāk mainīties, jo karš Ukrainā ir beidzot devis mums drosmi krieviski runājošam sarunu biedram pateikt: “Nē, es krieviski nerunāju.” Līdz tam, šķiet, katrs “sevi cienošs” latvietis steidza laipni izplūst, uzsākot sarunu krieviski.

Kopš pērnā februāra ļoti daudz mainījies pasaulē un tepat pie mums. Rīgā vairs nav Uzvaras pieminekļa, nepārraida Krievijas TV kanālus. Noris ļoti daudz darbību tajā virzienā, lai panāktu, ka mūsu valsts valoda patiešām ir latviešu un latvietim nav jākaunas no tā, ka viņš nerunā krieviski. Gluži otrādi – katram Latvijā dzīvojošam krievam būtu jāuzņemas atbildība iemācīties tās valsts valodu, kurā viņš mājo.

Kā vēsta rudenī veiktais SKDS pētījums, sarūk krievu valodas lietojums Latvijas oficiālajā saziņā ar iedzīvotājiem, pamatojot to tieši ar kara sākšanos Ukrainā. Informācija krievu valodā ir izņemta no Valsts prezidenta un dažādu iestāžu mājaslapām. “Latvenergo” portāls vairs neapkalpo klientus krieviski, dzelzceļā vairs nav skaņas paziņojumu krievu valodā. Valdībā ir tapis likumprojekts, kas vēl vairāk ierobežos krievu valodas lietošanu ikdienā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā.

Mazliet skumdina fakts, ka, lai gan tautieši naski strādā pie tā, lai dažādos veidos ierobežotu krievu valodas lietojumu, tomēr ļoti daudzi, kas pie mums atbraukuši no kara šausmām un draudiem Ukrainā, runā krieviski. Un krievu valoda arvien dzirdama daudz, tikai šoreiz no ukraiņu mutēm.

Pagājušā gada oktobrī arī tika pieņemti likuma grozījumi, kas nosaka, ka līdz 2025.gadam jāīsteno pakāpeniska pāreja uz izglītību tikai valsts valodā. Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamat­izglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Jācer, ka šī iecere nesīs augļus un latviešu pārliecība par to, ka ir pareizi un normāli ar krieviski runājošu sarunu biedru runāt latviski, tikai nostiprināsies un augs. Ar izglītību vien diemžēl nepietiks, lai liktu visiem cittautiešiem saprast, ka šeit ir mūsu mājas, te saimnieki esam mēs – latvieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi