Raksti

Domas

Nevaru iedomāties, kuri būs pirmie

Mairita Kaņepe

Nepateicīgs darbs – apvienot, pašvaldības to nesāks, pirms Izglītības ministrija nespiedīs rīkoties, lai vidusskolu klasēs ir pietiekami audzēkņu, lai jaunieši mācītos pilnvērtīgā, lielā kolektīvā, sacenšoties zināšanās un sportā, vienaudžu vidū atrastu interesēs līdzīgos. Kurš uzdrošināsies apgalvot, ka šodien jaunieši zināšanu apvārsni paplašina tikai no pieaugušo sacītā un mācītā? Jau ķipari sākumskolā daudz ko iemācās viens no otra, paši izmēģina, sacenšas prasmēs, pilnveidojas.

Izglītības ministri mainās bieži, bet runā to pašu vien, proti, nav lielu ieguvumu tiem jauniešiem, kuri vidējās izglītības gadus aizvada bez sāncensības mācībās, bez sociālo un emocionālo prasmju gūšanas vienaudžu komandās un radošos kolektīvos. Ņemot vērā, ka Latvijā skolotājas pārsvarā ir sievietes, turklāt darba mūža otrā pusē, ne katrs pedagogs profesijā spēj strādāt tā, it kā viņu mūžīgi uzlādētu dzinējs. Skolotāji runā par izdegšanu, par griešanos ritenī, par iedvesmas trūkumu profesionālajā darbībā. To saka pat pamatskolā, mācot skolēnus arī mazskaitlīgās klasēs. Mazā darba samaksa liek skolotājam ik nedēļu braukāt no vienas skolas uz otru, dažkārt zaudējot sajūtas, ar ko ikdienā elpo audzēkņi katrā skolā. Ko pusaudži un jaunieši iegūst no skrejoša pedagoga – zināšanu kurjera?

Lielpilsētā Liepājā par Gada cilvēku nosaukts 12. vidusskolas direktors. Viņš uzņēmies vadīt divu vidusskolu, tātad kolektīvu apvienošanu. Un reizē smagu pienākumu saliedēt skolas, lai pilsētā atkal būtu spēcīga vidusskola. Jā, bijušas divas, jau sen viena ar otru konkurējusi, novājinot abas mazākumtautību vidusskolas.

Pedagogs par reformatora darbā paveikto stāsta jau kā Gada cilvēks. Viņš darbu veicot kā praktiķis, kurš skaidri redz, ka vairs nav skolēnu divu vidusskolu pastāvēšanai. Apvienojot abas, nolemts dot arī jaunu nosaukumu – Liedaga vidusskola. Sabiedrība neuztvers, ka viena skola aprijusi otru, sapratīs, ka tapusi jauna, kopīga.

Attālinoties no lielpilsētas problēmām stipras vidusskolas veidošanā, aizdomājos par paš­valdībām Vidzemē, kuras, būdamas kaimiņos, ir nelielu vidusskolu turētājas, bet par saliedētas un stipras lauku vidusskolas veidošanu laikam pat nerunā. It kā starp tām būtu novilkta valstu robeža.
Priekuļi un Rauna, Vec­piebalga un Jaunpiebalga, Līgatne un Amatas novads ar vidusskolēnu nelielo skaitu Nītaurē. Kurām kaimiņos esošām pašvaldībām pirmajām varētu likties svarīgi vienoties stipras vidusskolas un pedagogu kolektīva veidošanā, pirms iejaucas reformatori no ministrijas? Nezinu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *