Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Neturi sveci zem pūra

Monika Sproģe
07:56
23.04.2019
1

Nesen “Druvā” bija rakstiņš par burvīgiem jauniešiem, kuri pilsētas dzīvi iemainīja pret laukiem un izveidoja tiešsaistes domu grupu “Jaunieši laukos”.

Esmu pasekojusi, ar kādu informāciju tur jaunieši dalās, un mani priecē, ka, par spīti viedoklim, ka jaunie jau uz laukiem neies, daudziem jo daudziem ir milzīga interese par dzīvi ārpus lielpilsētas smoga. Un kas tik tajā grupiņā nenotiek – cilvēki apmainās viedokļiem, pieredzē gan par hipotekārajiem kredītiem, gan par klasiskākajiem lauku darbiem. Viens ir skaidrs – uzņēmīgo netrūkst, un tas iedvesmo. Arī paši domu grupas veidotāji raksta, ka vēlas parādīt un iedvesmot, sasmīdināt un aizraut — pierādīt, ka lauki ir super vieta, kur dzīvot!

Sarunā ar vienu no “Jaunieši laukos” veidotājiem Kristu Šeļegovsku interesējos, kā ar tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti, vai viņi nenomāc radošumu un uzņēmību. Ja tādi arī pārskrien ceļu, vai tas nesavelk drūmus mākoņus? Krista bilda, ka vienmēr atradīsies kāds, kuram jāizsaka savs negatīvais viedoklis, taču tas nedrīkst laupīt prieku un tam nav jāpievērš uzmanība. Jau pirmajās dienās kāda dāma un pavecāks kungs rakstījuši vīpsnājošus komentārus – ko tad tādi zaļknābji iedomājas, dzīvo laukos ar diviem maziem sunīšiem, bauda lauku idilli un domā, ka viss pats no gaisa nokritīs? Agrāk vai vēlāk jaunajiem tā govs būs jātur, vistas jābaro un dārzs jāravē.

Īstenībā – nebūt nē. Esmu pamanījusi, ka tie, kuri meklē vietiņu ārpus Rīgas, nereti strādā attālināti. Viņi atraduši veidu, kā būt līdzsvarā ar dabu, sapratuši, kā iemantot mieru, vienlaikus strādājot un pelnot iztiku, izmantojot alternatīvas iespējas. Daži no viņiem savus bērnus skolo ar tālmācības metodēm – bērni kā bērni, ne viņiem kas laupīts, ne tamdēļ viņi zinībās atpalikuši.
Grozies kā gribi, šie drosminieki olas, burkānus un pienu nopirks veikalā, bet, ja kaut ko audzēs, tad tikai tāpēc, ka pašiem tā labpatīk. Šī tendence sāk iezīmēties spilgtāk. Tātad ir cerība, ka lauki neizmirs, taču tie vairs nebūs tādi, kādus esam pieraduši iedomāties. Laukos būs ģimenes, koptas viensētas, bet aramzemi apstrādās lielsaimnieks. Neticu, ka atgriezīsimies kolhoza laikos, tā doma jau izdomāta, tur vairs nav, ko kavēties, jāskatās nākotnē. Bet ir pagalam skumji, ja, no vienas puses, vecākā paaudze sēž virtuvē pie tamborētiem aizkariem, raugās caur izstīdzējušām ģerānijām un purpina, ka cilvēki brauc prom, ka lauki pārvēršas vientuļās salās, bet, tiklīdz kāds kaut ko grib darīt, tā ir pirmie, kas klaigā, ka jaunajiem nekas nesanāks.
Sanāks! Kāpēc lai nesanāktu? Vajag tikai atbalstu, vajag pieslēgties arī vidējai un vecākajai paaudzei. Skatīties, kas tad ir tie jautājumi, kas jaunos nodarbina. Ja tas ir praktiskas dabas jautājums, kur, kad vai kā kaut ko sēt, neturam sveci zem pūra, piepūšam vaigus un cenšamies jaunajiem palīdzēt. Šādi domājot, mēs palīdzam arī sev, jo varbūt jau nākamajā vasarā pamestajā lauku mājā ievāksies kāda ģimenīte. Tā soli pa solītim, un lauki atlabs. Turklāt notiks kas pavisam neredzams, bet ļoti svarīgs – zināšanas, kuras ir tieši vecākajiem ļaudīm, kas lauku darbu zina kā savus piecus pirkstus, tiks nodotas nākamajām paaudzēm.

Puni, zilumi, brūces un asaras, protams, būs, bet tas ir ceļš, ko ejam, un katrs šāds brīdis kaut ko māca. Piekrītu Kristai, ka kļūdīties darot, turklāt savā saimniecībā, tā nav nekāda mirstamā kaite.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi