Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Nemainīgi

Druva
12:10
02.12.2014
8

Katru gadu tiek noteikts gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Ar pēdējo tiek domāts spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti. Manuprāt, pa šiem gadiem novārtā pamests viens ģeniāls teiciens, ko esam dzirdējuši visi: “Es tagad nevaru runāt!” Teiciens, kas parasti izskan kādā publiskā pasākumā, pēkšņi iezvanoties vai ievibrējot mobilajam tālrunim.

Nav pirmā reize, kad rakstu par mobilo tālruņu lietošanu publiskās vietās un pasākumos, bet allaž tas tiešām, runājot “latviski”- izbesī. Rit nopietns seminārs, cilvēki klausās informāciju. Te pēkšņi no kādas kabatas, somiņas atskan kāda dziesma, kas kļūst arvien skaļāka. Pārējie pieklust, kamēr tālruņa īpašnieks izmisīgi cenšas atrast skaņas avotu, lai tad nevis vienkārši nospiestu, bet skaļā balsī, tēlojot čukstēšanu, noteiktu: “Es tagad nevaru runāt!” Pa šiem gadiem tā arī neesmu īsti sapratis jēgu šim teicienam. Ja reiz nevar runāt, kāpēc tas vēl jāpasaka. Vienkārši izslēdzam tālruni un neatbildam, tad zvanītājam vajadzētu saprast, ka adresāts nevar runāt.

Bet parasti jau tik vienkārši viss nebeidzas. Varētu domāt, ka pārējie pasākuma dalībnieki pēc tam, kad vienam “gadījās”, steigšus pārbaudīs savus mobilos. Bet, kas tev deva, itin bieži tālrunis kādam atkal iezvanās…. Pat ja neiezvanās, tad izraudzītais vibrorežīms tāpat par sevi atgādina. Tas dažkārt ir vēl tracinošāk, jo, ja tālrunis iezvanās, cilvēks nospiež un ir klusums, bet uz vibrozvanu tālruņa īpašnieks parasti pat nereaģē. Laikam domā, ka neviens nesapratīs, ka tas viņa tālrunis, bet, ja zvanītājs uzstājīgs, zāles klusumā ilgu laiku valda šī zumēšana.

Var pieļaut iespēju, ka cilvēks nemāk izslēgt skaņu, noņemt vibrozvanu, bet tādā gadījumā nevajag ņemt to verķi līdzi. Galu galā var taču kādam palūgt, lai veic šo operāciju.

Bet tikpat tracinoša dažbrīd ir tālruņa lietošana vietās, kur oficiāli tas nav liegts. Rodas jautājums, vai tiešām man, gaidot rindā veikalā, pastā, ārsta uzgaidāmajā telpā, braucot sabiedriskajā transportā, un citur, obligāti jāzina, kāda blakus esošā dzīves ritējums, problēmas un nereti varbūt pat intīmās dzīves nianses. Vai tiešām tas viss tik ļoti svarīgi, ka nav iespējams paciesties?! Vai dzīve apstāsies, sabruks un pasaule aizies bojā, ja tieši šajā brīdī nepiezvanīsiet vai neatbildēsiet zvanītājam? Protams, it kā jau kāpēc neparunāties, ja darīt tāpat nav ko? Bet blakus sēdētājs vai stāvētājs spiests iedziļināties otra dzīves problēmās.

Lūk, šīs būtu tās reizes, kad varētu lietot sakramentālo frāzi – es tagad nevaru runāt!

Varbūt, līdzīgi kā ar smēķēšanu, ar likumu jāaizliedz arī runāšana pa mobilo tālruni publiskās vietās? Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
7
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi