Raksti

Domas

Neērtais temats – prostitūcija

Līga Salnite.

Kamolā sarāvies ezis vai karsts kartupelis. Tās ir pirmās asociācijas, lasot jaunākās ziņas par Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektu. Kaut kas ar šo problēmu jāiesāk. Kas tieši, politiķiem nav nedz pārliecības, nedz vēlēšanās skaļi izteikties, jo skaidrs ir viens – jebkura paustā pozīcija tik delikātā jautājumā atstās neizdzēšamu zīmogu politiskajā CV.

Savā ikdienas darbu un pienākumu skrējienā visi vairāk vai mazāk apzināti no apziņas izslēdzam mūs tieši neskarošās sabiedrības problēmas. Visas bēdas un pasaulīgās nelaimes nav cilvēka spēkos nest, kā to vēl mēģināja Ķēniņš no “Kaķīša dzirnavām”. Taču problēmas nepieminēšana ikrīta ziņās nenozīmē tās izzušanu. Tas, ka prostitūcija ir nepateicīgs temats politiķu publiskajām izpausmēm, neapliecina tikumisko vērtību uzvaru pār “tumšajiem” jeb seksa tirdzniecības spēkiem.

Iekšlietu ministrija (IeM) valdībā iesniegusi normatīvā regulējuma projektu ar vairākiem jauninājumiem. Tiesa, jau kopš 2008.gada spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas par legālu atzītajam nodarbes veidam definē virkni dažādus ierobežojumus, tostarp liegumu nepilngadīgām personām sniegt seksuālus pakalpojumus. Savukārt IeM vairākus gadus lolotais likumprojekts par prostitūcijas ierobežošanu paredz slieksni šai nodarbei pacelt līdz 25 gadu vecumam, kā arī liegt šo pakalpojumu izmantošanu jaunākām personām par ceturtdaļgadsimtu. Vēl kāds priekšlikums paredz noteikt kā obligātu uzvedības korekcijas programmu apmeklējumu visiem šī pakalpojuma ņēmējiem jeb seksa pircējiem.
Pēc ilgāka laika uz izpildvaras galda nonācis uzdevums, kura atrisinājumu neviens nemāk ne izskaitļot, ne uzminēt. Nav pārliecības, ka, kaut ko aizliedzot vai ierobežojot, tiešām tiks sasniegts cerētais mērķis. Lakoniski par pastāvošo cilvēktirdzniecības problēmu gan izteicies aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Ir lietas, ko civilizācijā nevar likvidēt, bet tādā gadījumā tās ir jākontrolē.” Taču jau pirmā fundamentālā viedokļu sadursme izvērtusies par jautājumu, vai sodāms ir seksa pakalpojuma sniedzējs, pircējs vai abas iesaistītās puses.

Pie valdības galda tā arī nespējot vienoties, ministri nolēma šo jautājumu atkal “pastumt malā”, publiski solot attieksmi pret prostitūcijas politiku formulēt kādā no nākamo nedēļu koalīcijas sanāksmēm. Gaidīsim ar nepacietību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *