Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Naudas dabas aizsardzībai nav, sodiem būs

Sarmīte Feldmane
13:19
04.09.2019
3

Eiropas Savienībā (ES) ir regulu bez gala. Viss tiek reglamentēts, regulēts. Ja reiz noteikts, tad ne pa labi, ne pa kreisi. Protams, par daudz ko var strīdēties un teikt, kam tas vajadzīgs, ja dzīve visu noliek savās vietās, vai kāpēc jādokumentē pašsaprotamas lietas. Taču ir arī pašsaprotamas lietas, kas uzrakstītas uz papīra, visi zina, ka tas svarīgi, bet tāpēc jau nekas nemainās.

Tā iznācis ar ES regulu par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Tā stājusies spēkā 2016.gadā, bet 2017.gadā pieņemts invazīvo sugu saraksta papildinājums. Regula nosaka, ka 18 mēnešu laikā pēc saraksta pieņemšanas ES valstīm jāveic vis­aptveroša analīze par invazīvu svešzemju sugu neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem.

Tāpat dalībvalstīm ir noteikts par pienākumu trīs gados izstrādāt un īstenot vienu rīcības plānu vai rīcības plānu kopumu, kas sais­tīts ar prioritāro sugu izplatības ceļu ierobežošanu, 18 mēnešos jāievieš pasākumi, lai samazinātu plaši izplatījušos invazīvo svešzemju sugu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību vai ekonomiku, kā arī jāievieš uzskaites sistēma. Regulā ir noteikti arī vēl citi darāmi darbi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinusi, ka nav naudas, lai īstenotu regulas prasības, un tajā ir pat tādas funkcijas, kuras patlaban Latvijā nepilda neviena iestāde. Viena no tām – ziņošana Eiropas Komisijai par agrīnu tādas invazīvas sugas atklāšanu, kas dalībvalstī iepriekš nebija sastopama, ātra agrīnā invāzijas stadijā esošas sugas izskaušana un ziņošana par to. Šovasar aizvien satrauktāk tiek runāts par Spānijas kailgliemezi. Šis svešzemnieks pirmoreiz Latvijā pamanīts pirms desmit gadiem Pastendē un nu jau arī oficiāli konstatēts Cēsu dārzos un Ieriķos, tāpat kā atrasti ap 50 vietās Latvijā. Visticamāk, tas tāpat kā dažādas slimības augiem atvests ar stādiem. Spānijas kailgliemezis Rietumeiropā ir daudzviet atrodams un sagādā lielas problēmas. Tas ēd visas ogas un dārzeņus, salātus, vienkārši sakot, visu, kas zaļš. Un ar šo gliemezi ir grūti cīnīties.

Visefektīvākais veids, kā tikt galā ar Spānijas kailgliemežiem, ir tos nolasīt ar rokām. Taču tas jādara katru vakaru. Svešiniekam pie mums nav daudz dabīgo ienaidnieku, taču ir zināms, ka tos labprāt ēd āpši, mežacūkas, eži un pīles.

Lai laikus apkarotu Spānijas kailgliemezi, kas atzīts par vienu no simt invazīvākajām gliemežu sugām Eiropā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina ziņot par vietām, kur tie pamanīti. Vai saņemtā informācija būs stimuls ko iesākt, lai dārzus nenoēstu šie ienācēji, jācer, ka drīz uzzināsim.

Un te nu pašsaprotamais – pret kaitnieku jācīnās. Latvijā par invazīvām vai potenciāli invazīvām uzskata ap pussimts augu un 18 svešzemju dzīvnieku sugas. Bet, ja naudas nav un nākamā gada valsts budžetā cīņai ar invazīvajām sugām tā nav paredzēta, tad latvāņi, puķu sprigane, rotans, Amerikas signālvēzis un vēl daudzas citas augu un dzīvnieku sugas turpina vairoties.

Tad nu Latvijai jābūt gatavai maksāt sodu, ka netiek īstenota regula. Noteiktā vienreizējā soda maksājuma minimālā summa ir 308 000 eiro, minimālās soda naudas apmērs par dienu ir 124 eiro, bet maksimālais – 2484 eiro. Savukārt kavējuma nauda noteikta no 372 eiro līdz 22 356 eiro par katru kavējuma dienu.  Turklāt ES Tiesai ir tiesības uzlikt pienākumu dalībvalstij samaksāt tai nospriesto naudas sodu jau ar pirmo ES Tiesas spriedumu, un finansiālās sankcijas tiks piespriestas arī tādā gadījumā, ja tiesvedības laikā dalībvalsts pārkāpumu novērsīs.

Kas tad izdevīgāk – finansēt to, ko apņēmušies, un darīt, vai vienkārši maksāt sodu un šķiest valsts līdzekļus? Tā, protams, ir politisko partiju izšķiršanās. Kamēr tās domā, cilvēki apdedzinās ar latvāņiem, kailgliemeži lūkojas pēc dārziem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi