Raksti

Domas

Mātes dienas priekšvakarā

Sandra Trēziņa

Nedēļas nogalē atzīmēsim Mātes dienu. Daudzi pieaugušie bērni šogad nedrīkstēs apmeklēt mammas, lai apliecinātu savu mīlestību, pateicību. Varbūt daži atviegloti uzelpo, jo nu ir attaisnojums to nedarīt? Kādēļ tik skarbi? Ne jau visi ģimenes modeļi atbilst ideālajam… Turklāt gadās, ka arī pieaudzis kādreizējais bērns vēl nav izpratis un novērtējis mammu, viņas pašaizliedzīgo mīlestību.

“Ome mani mīl vairāk nekā tu!”- vārdi, izteikti un neizteikti, gan jau ir zināmi daudzās ģimenēs, nodarot sāpes katrai tos dzirdējušai vai apjautušai mammai. Dažreiz līdzīgās situācijās vārdus “ome” un “vecāmamma” aizstāj arī vārds “tētis”. Tādos gadījumos mammai vajadzīgs patiešām liels spēks un pārliecība, lai nekļūtu greizsirdīga un neizmainītu savu mīlestību sīknaudā. Maza bērna mīlestību, pieķeršanos izpelnīties nav grūti: palutināt, atļaut to, ko neatļauj mamma, nopirkt, uzdāvināt to, ko neatļaujas vecāki, ciemošanās reizēs būt laipniem, mīļiem, smaidīgiem. Mazliet vairāk laika, sarunu un kopīgu rotaļu, nekā spēj atvēlēt mamma un tētis. Privilēģija, ko var atļauties vecvecāki, visbiežāk vecāsmammas. Ne viņām jādomā, kā veidot bērna raksturu, kā diendienā rūpēties par veselīgu dzīvesveidu, kā iemācīt atbildību, pienākumu, kā apgūt zināšanas. Par to, kāds cilvēks izaugs mazais luteklītis, atbildīgi paša bērna un sabiedrības priekšā būs tie, kas viņu audzināja,- vecāki.

Vecvecāki, ome tikai mīl, vecāki, mamma – mīl un audzina. Mazais to vēl nesaprot un nesapratīs ilgi, līdz būs pieaudzis un saskarsies ar lielo dzīvi visās tās izpausmēs un krāsās. Vien būtu labi, ja vecmāmiņas savas bezgalīgās mīlestības jūrā tomēr spētu atcerēties un mācītu saskatīt arī saviem mazbērniem, kurš ir tas enkurs, kurš dzīves kuģim palīdz noturēties.

Redzot dažādus ģimenes modeļus, ne vienmēr var skaidri pateikt, kāda mamma bērnam ir labāka: tā, kas nostājas priekšā visiem vējiem un cenšas dot visu, ko bērns prasa, atļauj visu, ko viņš grib, nerāj, neaizliedz, nepiespiež,attaisno visas kļūdas un neveiksmes, vai tā, kas necenšas izpelnīties vienīgās mīļās būtnes statusu, bet patiesā mīlestībā veido cilvēku, stāvot pāri sava lolojuma secinājumam – ome mani mīl vairāk nekā tu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *