Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Lai iekļautu, jāizprot

Iveta Rozentāle
07:17
27.09.2022
1

Ar programmu “Veidosim iekļaujošu sabiedrību” visas nedēļas garumā notiek pasākumi nedzirdīgajiem cilvēkiem un arī pārējai sabiedrībai, lai labāk izprastu šādus cilvēkus. Septembris ir Nedzirdīgo cilvēku mēnesis, kas noslēdzas pēdējā svētdienā, kad atzīmē Pasaules nedzirdīgo dienu. Interesants fakts, ka Latvijā šāda diena reiz atzīmēta vēl tad, kad tās oficiāli nebija ne pasaulē, ne Latvijā, jo 1936. gada 31. maijā to organizēja Vidzemes Kurlmēmo biedrība Valmieras Kurlmēmo skolā.

Daudzi pasākumi šogad notiek tiešraidē, tāpēc plaši pieejami visā Latvijā, bet arī reģionos ir interesanti un daudzpusīgi notikumi: Rēzeknē – viktorīna, Ventspilī – atmiņu stāsti, Valmierā – informatīvs pasākums par nedzirdīgo dzīvi, Smiltenē – boulings, Liepājā – prāta un atjautības spēles, Kuldīgā – Pasaules Nedzirdīgo dienai veltīts pārgājiens.

Domāju, svarīgi, lai šādas dienas tiktu atzīmētas pēc iespējas plašāk, tas ļauj iedzīvotājiem labāk izprast nedzirdīgos cilvēkus un citus, kuriem ir kādas īpašas vajadzības, zināt, kā labāk rīkoties, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu, lai vieglāk veidotu dialogu. Nav jau jābūt pavisam nedzirdīgam, arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir izaicinājumu pilna ikdiena, ko labāk saprotot, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem pārpratumiem. Domāju, ne vienam vien nedzirdīgam vai sliktāk dzirdošam cilvēkam liels izaicinājums bija sejas masku valkāšanas laiks, arī tad, ja dzirde tikai pasliktināta, citu sacīto cilvēks bieži lasa no runātāja lūpām. Bet maska tās pilnībā nosedz.

Turklāt medicīnas speciālistiem maskas jālieto joprojām. Tas, ko saka ārsts, ir ļoti, ļoti būtiski, bet cilvēkam ar dzirdes traucējumiem to grūti uztvert. Arī es, reizēm speciālistam pārjautājot, ko viņš teicis, nereti sastopos ar tādu kā nīgrumu, kāpēc vēlreiz jāskaidro. Lai gan speciālistiem būtu jo īpaši jātur rūpe, lai pacients saprastu, kas jādara, kā labāk atveseļoties. Protams, ir daudz speciālistu, kuri ar lielāko laipnību paskaidros vēl un vēlreiz, lai būtu drošs, ka cilvēks visu sapratis.

Bet nianšu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras sliktāk dzirdoši vai pavisam nedzirdīgi cilvēki, ir ļoti daudz – var nedzirdēt, ja cits runā, neesot viņam priekšpusē, sabīties, kad kāds pienāk klāt, jo viņš nedzird skaņu, kad cilvēks tuvojas. Ne visos sabiedriskajos transporta līdzekļos ir ekrāni, kuros parādās nākamā pietura, nerunājot par to, ka laiku pa laikam tās norādītas kļūdaini. Par laimi, tagad bankās, pastā, ārstniecības iestādēs ieviesta numuriņu sistēma, kas cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ļoti atvieglo iespēju saprast, kad pienākusi viņa kārta.

Visbiežāk, kad tiek runāts par vides pieejamību, ar to tiek domāts par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tikpat svarīga tā ir personai ar dzirdes traucējumiem. Turklāt, ja cilvēku ar kustību traucējumiem uzreiz atpazīstam, tāpat cilvēku ar sliktu redzi, kuram ir brilles, tad to, vai cilvēkam ir slikta dzirde, bieži vien nenojaušam līdz pat komunikācijai ar viņu, un arī tad ne vienmēr to uzzinām, jo cilvēks tik labi ir iemācījies lasīt no lūpām, ka otrs var pat nezināt, ka, ja sarunas partneris neredzēs otra seju, viņš nevarēs saprast teikto.

Lai arī arvien vairāk tiek runāts par iekļaujošu sabiedrību, grūti aptvert, ka profesionālās izglītības ieguvē zīmju valodas tulka pakalpojumi kā valsts apmaksāts pakalpojums Latvijā nodrošināts tikai no 2011. gada. Latvijas Nedzirdīgo savienība skaidrojusi, ka līdz ar tādu iespēju uzreiz pieauga interese par profesiju apguvi. Jāsaka, ka daudzviet citās valstīs mācību programmā ir iekļauta nedzirdīgo zīmju valoda un sabiedrība ir daudz vairāk izglītota par nedzirdīgo kultūru. Latvijā joprojām cilvēki ar īpašām vajadzībām lielākoties koncentrējas savās interešu grupās, jo iekļaušanās nereti ir visnotaļ sarežģīta. Tomēr, lai arī maziem soļiem, bet arī mēs, Latvija, patiesi dodamies iekļaujošas sabiedrības virzienā, un tas priecē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi