Raksti

Domas

Lai ceļš ved gar ziedošām ceļmalām

Sarmīte Feldmane

Gadiem ierasts, ka līdz Jāņiem tiek appļautas ceļmalas. Daudzviet tas izdarīts, citur vai nu nav pagūts, vai nav pļauts ar nolūku. Neappļautajās ceļmalās zāle saaugusi gara. Par it kā nepievilcīgo skatu, īpaši tad, ja blakus pļavā savākts siens, ne viens vien pukojas. Sak, izsējas dažādas sēklas, kā būs nākamajās vasarās?

Ar cītīgo ceļmalu pļaušanu rodas problēma, par ko ikdienā neiedomājamies. Ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem. Pļaujot ceļmalas sākot no jūlija, daudzi augi jau ir noziedējuši, tiem nogatavojušās sēklas, palielinās to dažādība, tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība.    Līdz ar to apputeksnētājiem ir vairāk un ilgāk pieejama barības bāze.

Vienkārši neesam pieraduši, ka vasarā ceļmalas var būt ziedoša pļava. Tādas ziedošas ceļmalas ir gan Skandināvijas, gan vairākās Rietumeiropas valstīs. Tur pierasts, ka tā tam jābūt.

Pēdējos gados daudzviet pilsētvidē tiek veidotas dabīgās pļavas. Arī privātmāju īpašnieki atvēl kādu zemes pleķīti, lai iesētu pļavas augu maisījumu un pēcāk varētu priecāties par skaistām dažādu krāsu puķītēm. Perfektais zāliens pie mājas vairs nešķiet tik vērtīgs, gribas ko dabiskāku un krāsaināku.    Arī Cēsu novada pašvaldības Saistošajos noteikumos “Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu” teikts: “Zālāja nopļaušana nozīmē zāles pļaušanu pilsētas un ciemu teritorijā (neattiecas uz lauksaimniecības zemēm, ja tās atrodas pilsētas un ciema teritorijā), nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 30 cm”. Pirms gadiem pilsētās bija jānodrošina, lai zāle nebūtu garāka par 15 centimetriem. Arī šie 30 centimetri kādiem var šķist kā aizaugusi, nekopta teritorija, ja pierasts redzēt vien dažus centimetrus garu zālīti.

Un vēl – nav runa par latvāņiem un citiem invazīvajiem augiem, kas ne tik reti sastopami ceļmalās, arī pilsētvidē. Te sau­dzība un domas par bioloģisko daudzveidību ir nevietā. Protams, kad pļaut ceļmalu – saim­niekam, pašvaldībai, valsts ceļu apsaimniekotājiem –, jāizvērtē katrā konkrētā situācijā. Nedrīkst arī aizmirst, ka ir jāno­drošina ceļa pārredzamība.
Domāsim reāli – ne jau tikai skaistums, ko acīm un prātam dod vasaras ziedēšana, ceļmalā ir ieguvums. Cik tagad maksā degviela, cik tās tiek iztērēts un cik var ietaupīt, ja kādu reizi tiks nopļauts mazāk?

Ar laiku taču viss mainās. Gan ierastais, gan tradīcijas, gan paradumi. Arī attieksme pret to, kas vēl nesen šķitis pašsaprotams, pat svarīgs, var izrādīties lieks, pat nepareizs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *