Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Krūzīšu kari

Līga Eglīte
07:37
10.03.2023
6

Nemierīgos laikos ļaudis ķeras pie kultūras. Nevis patveras kultūrā, bet ķeras pie mākslinieku radītā kā pie ieročiem. Sāk ar sīkākiem priekšmetiem, beidz ar ilgi stāvējušiem dižgaru un varoņu pieminekļiem. Kuram būt, kuram ne? Pirmie pa rokai gadījās trauki, kas, izrādās, ir ļoti spēcīgi ietekmēšanas līdzekļi, naida cēlāji un vēstures mainītāji. No traukiem var ne tikai ēst, ar tiem var skaidrot ekonomikas attīstību, izglītot daudzās jomās un, kā pieredzējām februārī, arī taisīt skaļu politiku. Vienā no gada sākuma izstādēm bija divi šķīvji ar diktatoru portretiem, par kuru eksponēšanu rīkotāji taisnojās, ka tā taču ir tikai māksla. Ja reiz eksponēja, tad būtu lieti noderējis paskaidrojums par tā laika propagandu, par atļauto, vēlamo un cenzēto mākslu.

Aizvadītajā rudenī kolēģe ieteica palūkoties kādā “Trauku grupā” populārajā sociālās saziņas vietnē “Facebook”. Būšot interesanti! No vairākām izvēlējos to, kur ļaudis apspriež Rīgas porcelāna rūpnīcas padomjlaika ražojumus un atrāda greznos pirmskara “Kuzņecovus”, “Jesenus” un citus retumus.

Salīdzinot ar dārzkopju grupām, kur diskusiju aktivitāte pa ziemu noplok un atmostas tikai febru­ārī, kad jāsēj petūnijas, lobēlijas un citi krāšņumi, trauku cienītāju rindas nepārstāj kāpt. Gan jau šis fenomens pēc kāda laika tiks pētīts, bet pagaidām interese par porcelāna un fajansa kultūrvēsturisko mantojumu neatslābst, un kopš gada sākuma dalībnieku skaita “līkne tikai kāpj”. Pozi­tīvajam ar negatīvo ir trausls līdzsvars. Izrādās, traukus var izmantot arī kiberkarā. Grupas administratori arvien vairāk spiesti cīnīties ne tikai ar kašķīgu publiku, kura izsolēs nav ieguvusi vēlamo, bet arī ar “vīrusiem” un “robotiem”, novēršot mēnesī vairāk nekā tūkstoti potenciāli nevēlamu un bīstamu elementu nokļūšanu grupā.

Katra šāda kopa, kas radusies pirmssērgas vai sērgas laikā, veidojas kā mazs sabiedrības modelis ar sirsnīgajiem un pieklājīgajiem, nepiemirstot “lūdzu” un “paldies”, ar lecīgajiem, kam vajag skaidrojumu, izmērus, cenu un visu tūlīt un nekavējoties, ar ziņkārīgajiem un bezgala daudziem neitrālajiem, klusajiem vērotājiem. Virtuālās kopienas ir jaukas līdz brīdim, kad vēsturē nedaudz apburzījušies gudrinieki jau uzklūp citiem ar jautājumiem par zīmogu zem trauka. Vēl trakāk, ja tādu satiksiet klātienē, zīmogs būs jāredz, par spīti tam, ka jūsu krūzē ir karsta kafija.

Dārzkopji savās virtuālajās grupās mēdz nebūtiski saķīvēties par to, “vai tā ir īstā kaķumētra vai nav”, bet trauku cienītājiem “lauskas iet pa gaisu” burtiskā nozīmē. Notiek īstas zeltraču cīņas par kādu priekšmetu, izsoles beidzas ar “pilnmēness” cenām. Lasot komentārus šajā grupā, rodas jautājums: vai katram enerģiskajam aktīvistam top privātmuzejs? Pie cik servīzēm var apstāties? Vai tiek kompensētas nostalģiskas atmiņas par šķīvīšiem un krūzītēm no bērnības? Un kas notiks pēc tam? Labākie porcelāna izstrādājumi pārsvarā nonāk bagātu ļaužu mājās un kolekcijās. Tie simti un tūkstoši vienveidīgu padomjlaika standarta ražojumu, kas tolaik “pa blatu” gādāti vai, Rīgas rūpnīcām beidzot darbību, kastēm vien iznesti no noliktavām, kādā brīdī var tikt politizēti. Tik ļoti, ka nebūs iespējams nošķirt mākslu no politikas. Ir vērts iedziļināties, kāda iemesla dēļ tas tiek darīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi