Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Katram sava laime

Monika Sproģe
12:51
19.07.2017
9

Kādā atziņā teikts, ka laimi nevar nopirkt, taču sarkasmam ir atbilde – tad tāds cilvēks nezina, kur jāiepērkas.

Nesen klausījos spriedelējumos par laimi. Par to, kas tad īsti ir laime, kur to meklēt un kā izmērīt. Atklājās, ka laime ir diezgan subjektīva, katram sava izpratne un iedomāts priekšstats. Vienam laime ir ģimenē, otram veselībā, citam naudā un mantiskos labumos. Vēl kāds saka, ka laime ir darbs, tā mēdz slēpties mazās lietās un sava potenciāla attīstībā. Izklausās diezgan loģiski, lai neteiktu pašsaprotami, taču iznāk, ka laime patiešām var būt paslēpta sen izlolotā somiņā vai jaunā telefonā, kas, glīti iepakots, ceļo no veikala plaukta uz mājām. Tikpat labi laime var sekot pa pēdām labdarībai vai cēlam nodomam, kas īstenojies dod piepildījuma sajūtu.

Atklājās, ka laimei ir arī savs koeficients. Proti, jau gadu desmitiem laimi mēra, vērtējot iekšzemes kopproduktu (IKP). To mērot, likumsakarīgi tiek pieņemts, ka, pieaugot IKP, pieaug cilvēku labklājība, līdz ar to tiem jājūtas laimīgākiem, taču arvien biežāk dažādu disciplīnu pētnieki nonāk pie secinājuma, ka viss nebūt nav tik vienkārši.

Nesen aizvadītajā sarunu festivālā “Lampa” dzirdēju politologu Ivaru Ījabu paužam viedokli, ka 25 neatkarības gadi ir par maz, lai mēs sevi salīdzinātu ar vecajām Eiropas labklājības valstīm. Mums esot nepieciešami vismaz 50 miera gadi, paaudžu nomaiņa un jāpanāk sabiedrības vienlīdzība, tad varam cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji jutīsies drošāki un laimīgāki.

Tāpat uzrunāja viņa teiktais, ka mēs vēlamies dzīvot demo­krātijā, saimniekot pēc brīvā tirgus metodēm, redzēt lielāku vienlīdzību starp sociāliem slāņiem, taču faktiski esam iekrampējušies sociālismā un gaidām, ka tāpat kā agrāk mums visu nodrošinās valdība, taču tā nenotiek. Tie laiki ir garām, un tagad katrs pats savas laimes kalējs. Valdības kabatās svilpo vējš, un, ja mēs turpināsim domāt, ka “man pienākas”, bet neko nedodam pretī, vējš tur būs uz ilgu palikšanu. Tas, ko no mums sagaida budžeta naudas maciņš, ir godīgi nomaksāti nodokļi, taču joprojām ir pilsoņi, kuri pār saviem naudas ieņēmumiem un izdevumiem met pelēku ēnu. Un tad nu mēs brīnāmies, ka nepietiek. Nepietiek medicīnai, izglītībai, pētniecībai un attīstībai kopumā, bet joprojām naivā cerībā gaidām, ka valdība dos. Protams, daudzus sadusmo negodīgā korupcija un valdības izšķērdība, taču tas ir atsevišķs stāsts.

Kā vēl viena lieta sarunā, izkristalizējās sociālā nevienlīdzība kā ķīlis ceļā uz laimi. Vidusslāņa tikpat kā nav jebšu tas ir tik plāns kā angļu bekona šķēlīte. Taču Ījaba kungs ieminējās par latvieša nemitīgo pārliecību, ka esam nelaimīgi, ka esam apspiesti, ka esam pasaules cietēji un caurcaurēm upuri. Nevar noliegt, ka šī trauksme pastāvīgi tiek uzturēta, taču jāatver acis un jāsaprot, ka nebūt neesam tāda pasaules naba, pēc kuras visi tā kāro. Paši ar savu attieksmi mēs raustām aiz ūsām lielo kaimiņu un veidojam mākslīgi nokaitētu attieksmi starp šeit dzīvojošiem cittautiešiem. Mēs esam dadzis savā acī. Izliekamies par bezgala svarīgiem, kaut īstenībā par mums interese nav pat izmisušiem bēgļiem.

Tad varbūt jābeidz mērkaķoties un jāsāk dzīvot, mainot attieksmi, vairāk fokusējoties uz iekšējo laimi un tām lietiņām, kas ikdienu padara gaišāku pašu spēkiem. Kā politologs teica: “Negaidiet no valdības. Nekā nebūs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi