Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Kāpēc hokejā varam

Jānis Gabrāns
17:25
10.05.2017
2

Hokeja draugi, gan viskvēlākie, gan tie, kuri norisēm ledus laukumā seko līdzi klusām, uz āru to neizpaužot, šogad beidzot var priecāties jau no paša čempionāta sākuma. Latvijas izlase paveikusi kaut ko līdz šim nebijušu, čempionātu sākot ar divām uzvarām. Protams, var jau runāt par veiksmīgu spēļu grafiku, bet, kā zinām, šajā līmenī vāju komandu nav un katra uzvara ir jāizcīna.

Čempionāts priecīgs arī līdzjutējiem, kuri devušies uz spēlēm klātienē, jo iepriekš gadījās tā, ka nācās braukt mājās, tā arī neredzot savas komandas uzvaru, kopīgi neizdziedot valsts himnu. Šogad to sanācis darīt jau divreiz (ceru, ka vakar vakarā to varēja darīt arī trešo reizi). Tieši par himnas dziedāšanu arī radās pārdomas. Var tikai iztēloties, kādas ir sajūtas kopā ar sim­tiem un tūkstošiem citu fanu dziedot arēnā valsts himnu. Jau televīzijas pārraidē to vērojot, ir pacilājoša sajūta. Pat tad, ja otrajam pantam pārtrūkst fonogramma, līdzjutēji gatavi to nodziedāt! Un rodas jautājums, kāpēc pēc uzvaras hokejā varam himnu nodziedāt skaļi, no sirds un nekautrējoties, bet citos pasākumos, kur arī skan šī Bau­maņu Kārļa lūgsna, tā skan kaut kā klusu, nevarīgi, pat kautrīgi? Vai hokejā esam lielāki valsts patrioti nekā kādos svinīgos pasākumos? Var jau būt, ka šos pasākumus apmeklē dažādi cilvēki un hokeja līdzjutēji arī valsts svētkos himnu dzied skaļi, ar paceltu galvu un mirdzošām acīm.

Bet varbūt valsts nespēj iedot tādu uzvaras garšu kā hokejisti? Mums labāk patīk valsti lamāt, nevis meklēt tajā pozitīvas emocijas. Pareizi gan laikam būtu jāsaka – lamāt valdību, jo valsts jau pie tā nav vainīga. Arī pie tā ne, ka tās himnu dziedam klusi. Kā iemācīties atšķirt šīs divas lietas? Valsts ir pelnījusi, lai mēs izrādām tai savu patriotismu, varbūt par spīti dažādām nebūšanām, ko sagādā partejiskās intrigas, ierēdņu nemācēšana vai negribēšana strādāt tautas un valsts labā. Himnu mēs dziedam valstij, nevis kādam ļaužu kopumam, dziedam, lai apliecinātu savu piederību šai valstij, ko sauc Latvija. Tā ir pelnījusi, lai mēs ne tikai hokejā, bet arī ikdienā himnu dziedātu tikpat skaļi, neslēpjoties un ar paceltu galvu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi