Mans e-pasts pilns padomiem, kas jādara karstā laikā – kā jārūpējas par sevi – jādzer daudz ūdens, jāliek galvā cepure un dienvidū nevajag uzturēties saulē, jo tai augsts ultravioletais starojums. Turpat arī atgādinājums, ka bērnus un dzīvniekus pat ne uz brīdi nevajag atstāt stāvošā automašīna, ka tas ir ļoti bīstami mazuļu un arī suņu vai kaķu veselībai. Īpaši tiek runāts arī par gados veciem cilvēkiem, kuri karstumu pacieš sliktāk. Vārdu sakot, pamācības visiem gadījumiem, kuros karstums varētu pārlieku kaitēt.
Taču vēl nesen plašsaziņas līdzekļos sprieda, cik vēsa šī vasara, ka tikai līst un līst. Par to, ka šī vasara ar sauli nelutina, apliecināja arī jūlija izskaņas vidēja temperatūra, kas bija zem normas. Bet nebija jau īpaši saulaina un silta arī jūlija pirmā puse un jūnijs. Nepacietīgākie un naudīgākie sāka meklēt atvaļinājuma iespējas kādā siltākā zemē, citi vilka laukā no skapja ziemas džemperus. Un visi, klusāk vai skaļāk, sūdzējās par Latvijas nemīlīgo vasaru.
Jā, laika apstākļi ietekmē mūsu ikdienu un nereti arī garastāvokli. Turklāt tas vienmēr ir labs sarunu temats. Vai tad mums kādreiz ir labi? Ja līst – lietus puķes nokapā, ja silts – karstums izkaltē. Ja lietus nemitējas, tad sakām, ka viss izmircis, uz pļavas nevar uzbraukt ar traktoru. Ja saule kveldē ilgāk, tad zāle neaug, bet nokalst, kā teikt, uz kājas.
Tā nu ir, ka laika apstākļi Latvijā vienmēr būs sarunu temats, vienmēr tajos būs kas jauns. Man patīk kāda meteorologa bieži atkārtotais teiciens, ka laika apstākļi Latvi-jā ir tādi kā parasti – proti, mainīgi. Tikai mums jāprot tos izbaudīt un nesūkstīties. Tik daudzkrāsaina ir mūsu vasara – no saules pielietas baltas pludmales jūras krastā vai iesārtas smilšu strēles pie Gaujas, līdz pielijušām pļavām un mežiem, kad jābrien līdz ceļgaliem pa lietus pilnu zāli, lai atrastu tik kārotās gailenes.
Komentāri