Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Izdevīgi nedomāt

Sarmīte Feldmane
15:45
27.11.2015
3

Pasaules nesakarīgi griežas riņķī. Tuvojas Advente, un tā vieš kaut nelielas cerības uz mieru, sapratni, laimi, to, ka pierimst steiga un haoss. Advente ir ceļš un laiks pārdomām. To daudziem gribas sākt bez ļauna, bez naida, mēģinot ieklausīties cilvēkos līdzās, ieskatoties viņu ikdienā.

Mēness fāzes mainās un rauj cilvēkus līdzi. Tad pasprūk tas, ko nepieklājas rādīt tautai. Vecos laikos, kad bērni bija tie, kam šodien ap simts vai vismaz 70, nebija smuki lielīties ar nabadzību. (Bija teiciens – neies jau nabadzības dēļ lepnumu zaudēt.) Šodien tas ir lielākais tikums. Pēc tā Latvijā mēra, kuru vērts celt amatā, kuru ne. Tajos tālajos laikos arī otram kaut ko prasīt uzdrīkstējās tikai diedelnieki. (Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.) Ja šodien kaut kā trūka, dzīvoja, cerot, ka rīt būs. Vismaz kaut ko darīja, lai būtu.

Gadsimti pārmainījuši cilvēkus. Kurus mūsu sabiedrība lamā visvairāk? Bagātos. Jo viņi uzdrīkstējušies paši darīt. Vieglāk taču, ka kāds tavā vietā domā, dara un tev samaksā, ka izpildi komandas. Pie tam ir vienmēr, ko nolamāt, uz ko novelt vainu.

Nekad un nekur darba devēja un ņēmēja attiecības nebūs līdzsvarā. Katram savas intereses, un tas ir pašsaprotami. Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, īpaši par darba samaksas paaugstināšanu. Darbinieku tiesības uz streiku Latvijā garantē Satversmes 108. pants, 1998.gada Streiku likums, kā arī Eiropas Sociālās hartas 6.pants.

Darba ņēmēji, pareizāk, tie, kam ir arodbiedrības, to zina. Tās arodbiedrības, kuru darbinieki nesaņem algu no valsts budžeta, gan parasti sarunās vienojas ar darba devējiem, ielās neiet un Rīgu skaļi nepiesvilpj. Ir robežas, kuras nedrīkst un arī nav jēgas pārkāpt. Naudas ir tik, cik tās ir. Ar streikiem pirms krīzes budžeta iestādēs strādājošie – pedagogi, mediķi – izsita lielās algas un pēcāk pārmeta, ka valsts vadītāji nemāk saimniekot, vai tad nesaprata, ka nedrīkst pūst finanšu burbuli. Katrs grib, lai varētu vairāk tērēt, tā domājot – dzīvotu labāk. Bet pat bērnudārzā māca, ka cilvēks pasaulē, arī valstī, savā pilsētā, mājā nav viens. Ir jārēķinās ar citiem. Arī viņu iespējām un vajadzībām. Ja viena tante vai tēvocis ar skaistiem saukļiem sauc ielās un sola debesmannu, vai nav tomēr vērts vispirms izvērtēt, kāpēc izveidojusies tāda situācija, vai uzsaukumi pūlim nav provokācija.

Dīvaina tā Latvija. Skolotāji streikos, bet par to grib arī saņemt samaksu no darba devēja – valsts vai pašvaldības. Ja es neiešu uz darbu vai sētnieks, vai šoferis, vai pašvaldības darbinieks, vai ministrijas ierēdnis, viņam vienkārši tas būs darba kavējums. Un neienāks prātā prasīt samaksāt. Cik daudzi Latvijā ir gatavi savu nodokļos samaksāto naudu atdot tiem, kuri nestrādā? Un te attaisnojumam neder apelēšana pie sapratnes, līdzcietības un vēl nezin kā. Katram sava alga ir jānopelna. Un nopelnīt var tik, cik darba devējs spēj samaksāt. Šķiet, tā ir visvienkāršākā ekonomika. Ko lai dara, ka kādam neizdevīga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi