Raksti

Domas

Evolūcijas neapturamā gaita

Anna Kola

Vēl pavisam nedaudz, un jau klāt būs skaistais Adventes laiks. Mūs pārsteidzis pirmais sniegs, un pārdzīvots pirmais putenis. Šodien 24.novembris – pasaulē, kā izrādās, tieši šajā datumā atzīmē Evolūcijas dienu. Jāatzīst, par tādu dzirdēju pirmo reizi, bet jau nosaukums vedināja domāt – noteikti ir kāda saistība ar lielo zinātnieku Čārlzu Darvinu.

Evolūcijas dienas pamatā ir 1859.gada 24.novembrī publicētais Darvina darbs “Sugu izcelšanās”. Būtībā jau vairāk nekā simt gadu tieši 24.novembrī tiek svinētas šīs zinātniskās teorijas idejas, tomēr Evolūcijas diena savu nosaukumu ieguvusi tikai pēdējos pārdesmit gados. Domājot par evolūciju, izjūtas ir divējādas: te redzam visu milzīgo attīstību tehnoloģiju jomā – tiek radītas arvien jaunas un jaunas ierīces, datori, roboti, aparāti, kas paveic daudzus darbus, ko iepriekš darījis cilvēks; no otras puses – cilvēki arvien karo, nogalina, arvien dzirdam par šausminošiem gadījumiem, kad viens tuvinieks prātam neiedomājami cietsirdīgā veidā nogalinājis otru. Nupat izskanēja gadījums Lietuvā, kur tēvs pa logu izmetis piecus mēnešus vecu bērniņu. Tāpēc pārdomas par evolūciju rada pavisam savādas izjūtas.

Vai mēs patiesi augam, attīstāmies, virzāmies augšup? Vai tomēr pašos pamatos homo sapiens daudzos tūkstošos gadu tā arī nav mainījies … Ik pa laikam vien rodas pa kādam spožākam prātam, kas rada ko jaunu, nebijušu, piemēram, tās pašas jau pieminētās tehnoloģijas brīnumlietas. Vienlaikus tomēr jāatzīst, ka mainās daba ap mums – pasaules klimats kļūst citāds, izzūd daudzas dzīvo radību sugas un daudzviet iedzīvojas jaunas. Cilvēku uz Zemeslodes kļūst arvien vairāk, bet vietas dabai – mazāk. Ja tā patiešām ir mūsu evolūcijas neapturamā gaita, tad kļūst baisi, iedomājoties, kas no tā visa paliks pasaulei, mūsu zemītei.

Redzot balto pūku aiz loga, gaidot strauji tuvojošos Adventes un Ziemassvētku laiku, gribas cerēt, ka mūsu uzņemtā evolūcijas gaita tomēr vedīs augšup – tuvāk labajam, tuvāk mieram un harmoniskai eksistencei. Rīt arī Katrīnas diena. Senāk tā bija jaunu meiteņu ķekatās iešanas diena. Ja Katrīnas dienā salst, tad Andreja dienā līs lietus. Ja Katrīnas dienā līst, tad Andreja dienā būs sals. Ja Katrīnas dienā kūst, tad ziema būs silta, bet, ja salst, tad visa ziema būs auksta. Evolūcijas vilciens ripo uz priekšu, bet mūsu tautas vērojumi paliek – raudzīsim, vai patiesi arī šajā mainīgajā šodienas pasaulē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *