Raksti

Domas

Atvērtas robežas un aizvērtas durvis

Iveta Rozentāle

Lai izvairītos no iespējamās inficēšanās ar “Covid-19”, Slimību profilakses un kontroles centrs aicinājis aizvērt durvis un neuzņemt savās mājās viesus un draugus, kas nesen atbraukuši no ārzemēm. Ziņojums papildināts ar reklāmas video, kur sieviete, atverot durvis un ieraugot viešņu, bez sasveicināšanas un neviena vārda durvis uzreiz aizver ciet.

Nenoliedzami, piesardzība ir laba lieta, bet jautājums, vai tiešām, ņemot vērā, ka robežas ir vaļā un ne visās valstīs ir augsta saslimšana ar vīrusu, ikviens no ārzemēm atbraukušais cilvēks mums bez vārda runas jāatstāj aiz durvīm? Mulsinoši un neloģiski. Manuprāt, tāda vispārināšana ir visnotaļ nekorekta. Sanāk, ka robežas mēs atveram, bet pāri slieksnim nelaižam. Lai cilvēki uz Latviju atbrauc, bet ne ar vienu nekontaktējas. Protams, ir tādi, kuriem, atgriežoties no ar “Covid-19” plaši skartajām valstīm vai viesojoties, piesardzība un pašizolācija ir jāievēro, lai būtu droši, ka vīruss veiksmīgi palicis aiz mūsu valsts robežām. Domāju, ka informācija par to, ka mūsu pašu tautiešu atgriešanās no daļas valstu nes līdzi risku komplektā atvest arī ciešu draudzību ar vīrusu, ir visnotaļ plaša un skaidra, tāpēc nav vajadzības veidot šādus vispārinātus un stereotipus veicinošus reklāmas rullīšus. Citādāk iznāks kā ar pirmajām ziņām par to, ka koronavīruss nāk no Ķīnas puses, un daļa cilvēku uz visiem ķīniešiem skatījās ar aizdomām, pat ja viņš visu šo laiku ir uzturējies Latvijā.

Galējībās ir iespējams nonākt ātri. Spilgta ir nesenā situācija, kad, aizstāvot melnādaino cilvēku tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, aizstāvji bija gatavi ne tikai aicināt ievērot visu cilvēku vienlīdzību, bet iesaistījās demolēšanā, tad secināja, ka filmu “Vējiem līdzi” vairs nedrīkst rādīt un Zviedrijas karogs nedrīkst būt tāds, kāds ir bijis līdz šim. Un pat Latvijā gluži kā pasaulē. Sešus metrus augstā skulptūra “Mediķi pasaulei”, kas veidota kā pateicība ārstiem par darbu šajā koronavīrusa laikā, ir nevis melna, bet gan gaiša. Jautājums, ja skulptūra būtu melna, vai tā atkal neskaitītos diskriminācija pret citas ādas krāsas cilvēkiem?

Vēsture ir tāda, kāda tā ir, mēs to nevaram pārveidot, bet būtībā ikviena cilvēka dzīvība ir svarīga neatkarīgi no ādas krāsas vai tautības. Un mēs nevaram kādam uzlikt zīmogu tikai tāpēc, ka viņš ir melnādains, ķīnietis vai atbraucis no ārzemēm.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *