Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Sapnis un īstenība

Mairita Kaņepe
15:40
19.12.2018
2

Nemīlīgā ziemas dienā, kad lija, pārliku prātā, ka sestdienas pastaiga neiznāks nekāda dižā. Kurp gan labāk doties no pienākumiem brīvajā laikā, kurp izvēlēties pastaigas ceļu? Mana sestdienas izvēle krīt par labu bibli­otēkai – plašas telpas, mūsdienīgs iekārtojums, iespējas palasīt vai vienkārši pavadīt laiku.

Sākumā vienā no lasītavām iekārtojos viena, ja neskaita sniegavīru. Tas telpā, izmantojot baltas krāsas materiālus, atjautīgi izveidots tā, lai no attāluma skatītājos raisītu smaidus. Mazuļiem patiks, nodomāju, bet tad pavēroju, cik godbijīgi, apbrīnas pilnām acīm šim ziemas prieku un svētku simbolam tuvojas bērni. Redzams, ka asprātīgi veidotais pasaku tēls raisa smaidu arī vecākiem un vecvecākiem. Tie cenšas pastāstīt, ka tas ir viņš – no lasītās pasaku grāmatas izkāpušais vīrs. Maziņie tā kā tic, tā kā ne, bet uz mammu aicinājumu fotografēties pie sniegavīra atsaucas.

No vientulīgiem brīžiem, lai iegrimtu grāmatā vai žurnālā, todien bibliotēkā atsakos. Aizraujošāk sestdienā pavērot cilvēkus, uzminēt, kāda motivācija katru atvedusi uz bibliotēku. Divi pusaugu zēni uz mirkli lasītavā rod klusumu, lai, uz paklāja izstiepušies, ar bibliotēkas planšešu starpniecību padzīvotos virtuālajā pasaulē. Divi citi zēni izvēlas plauktā noskatītu galda spēli. Pēc kāda laika viņiem tā apnīk, bet vieta tukša nepaliek. Ar citu galda spēli te ierīkojas divas meitenes. Vecmamma ar pirms­skolas vecuma bērnu pavēro meitenes un lūdz padomu, kā spēle īsti spēlējama. Pusaudzes atteic, ka vienkārši, un veikli skai­dro spēles noteikumus, iedrošinot to dāmai spēlēt kopā ar mazbērnu.

Māte ar trīsgadīgu meitenīti atrod citu galdiņu, mazo nosēdina un paskaidro, ka atstās abus ar tēti, kamēr dosies uz veikalu iepirkties. Tēvs sarindo spēļu kartītes ar zvēru attēliem. Abi spēlē aizrautīgi, līdz nav īsti skaidrs, kurš tad spēlē gūs virsroku – mazā vai lielais.

Par laimi, apmeklētājiem domātais stāvs ir plašs. Aiz grāmatu, žurnālu, spēļu un dažādu mapju plauktiem viņā galā ir vēl citas vietas. Pirms uzsienu šalli prom­iešanai, pametu acis spožākas gaismas lasītavā un redzu dažu pilsētnieku, kurš dziļā vienatnē ieslīdzis lasīšanā. Pārtraukt šo klusumu neuzdrīkstos.

Piereģistrējusi, ka ņemšu līdzi divas no tikko klajā nākušajām ļoti dārgajām grāmatām, izeju laukā. Atskatoties uz Cēsu skaisto, simtgadīgo namu, labi atceros, kāds tas bija vēl pirms gadiem astoņpadsmit. Tad tikai notika sapņošana par gaismas pilij līdzīgu namu pilsētā, kas kalpos visām paaudzēm visos gadalaikos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi