Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Pilnmēness vainīgs

Līga Eglīte
11:41
18.01.2017
6

“Diemžēl nevaru apsolīt, ka informāciju sniegsim tuvākajās dienās. Ziniet, Pilnmēness, un tā…,” tālruņa sarunā atbild kāda valsts pārvaldes darbiniece. Hm, nu ir atradies iemesls, kas aizvieto kādreiz populārās atrunas ar mēneša beigu saspringtajiem darbiem un termiņiem, laika trūkumu un plāna izpildi.

Spožais plācenis pie naksnīgajām debesīm vēl pat nav gana apaļš, kad uz dažādām iestādēm un uzņēmumiem jau sāk zvanīt un sirdi izkratīt cilvēki, ko darbinieki iedēvējuši par regulārajiem klientiem jeb fanu klubu. Piemēram, kādu Cēsu puses tūrisma informācijas centru katru pilnmēnesi apciemo jauns vīrietis, jautājot gandrīz precīzi vienu un to pašu – vai te var nopirkt baterijas fotoaparātam un vai ir kāds buklets par Lietuvu.

Vai tiešām Pilnmēness spēj traucēt darbu un sadzīvi? Spēj gan, kaut oficiālā medicīna un citas nozares to skaļi neapstiprina, tomēr rēķinās. Cikliskā astronomiskā parādība cilā jūru un okeānu ūdeņus, radot paisumus un bēgumus. Ja var kaut ko tik grandiozu, tad kādēļ šaubīties, vai ietekmē arī mūsu veselību un pašsajūtu? Aptaujātie mediķi tomēr atzīst, ka rēķinās ar Mēness fāzēm un pat ar gadalaikiem, jo lielās operācijas, kuras var gaidīt, iesaka pacientiem veikt vecā Mēnesī un vislabāk rudenī. Piemēram, kārpu, plakstiņu korekcijas un sīku kosmētisku defektu operācijas ieplāno katru mēnesi tikai Mēness dilstošajā fāzē.

Dažādu jomu speciālisti ik palaikam atzīst, ka visvairāk transporta ķibeles, nemieri un konflikti sākas tieši dažas dienas, pirms Mēness ripa ir perfekti apaļa. Polittehnologi un sabiedrības viedokļa ietekmētāji izmanto tieši šo laiku, tāpat arī reklāmas kampaņu veidotāji. Brīdi pirms un pilnmēness laikā pāri lielceļiem vairāk migrē meža zvēri un izskrien apjukuši mājkustoņi. Joma, kas pilnmēnesī veicas itin labi, ir ēdiena gatavošana. Nav vērts sākt diētas! Pieredzējusi godu saimniece stāsta, ka gaļa un zivis izcepas īpaši sulīgas, ēdiens izskatās siltāks, košāks, un, protams, apetīte šajā laikā arī ir reizēm pat zvērīga.Pērkot kalendāru, daudzi izvēlas to, kur atzīmētas Mēness fāzes, dažādas darāmās dienas un ieteikumi. Vai sekot tam un ticēt, tas katra ziņā, taču vakaros neapzināti paraugāmies uz Mēness smaidošo seju. Apaļš? Jā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
8

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
7

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
7

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
6
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi