Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Par narkotisko vielu klātesamību sabiedrībā IR jārunā

Anna Kola
04:37
30.06.2022
3

26.jūnijā pasaulē atzīmē Starptautisko narkotisko vielu atkarības un nelegālās izplatīšanas apkarošanas dienu. Uzreiz minēšu – meklējot šo vārdu salikumu latviešu valodā interneta meklētājvietnēs, neko daudz atrast neizdosies.

Pārsteidzoši, jo Apvienoto Nāciju Ģenerālasambleja šo datumu izvēlējās kā atzīmējamu dienu, kurā pievērst uzmanību problēmai un izglītot cilvēkus par visām destruktīvajām sekām, ko minētās darbības un to veicēji atstāj un kā no tā cieš tieši vai netieši iesaistītās trešās puses.

Šo dienu pasaulē atzīmē jau kopš 1987.gada, tomēr pie mums informācijas ir maz. Pārāk maz. Rodas jautājums – kāpēc? Neba jau pie mums atkarību raisošās vielas lieto mazāk kā citviet. Jā, Latvijā marihuāna joprojām ir neatļauto vielu sarakstā, kamēr citviet pasaulē to var samērā brīvi gan iegūt, gan lietot un izplatīt pat kā ārstniecisku preparātu medicīniskos nolūkos.

Salīdzinoši nesenā pagātnē TV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” demonstrēja sižetu par bēdīgi slavenās telefona lietotnes “Telegram” izmantošanas nolūkiem – narkotisko vielu tirdzniecību, maskējot sarakstes ar segvārdiem, kuri zināmi un saprotami tikai tiem, kas šajā destruktīvajā sociālajā grupā iekļaujas. Lasītājam no malas šīs sarakstes šķistu pagalam nesaprotamas, komiskas vai gluži nevainīgas, bet lietotnē, saskaņā ar raidījumā veikto pētījumu, vienkārši un ērti tiek pārdotas narkotiskas vielas teju jebkuram gribētājam – turklāt darījums parasti notiek neticamos ātrumos. Atliek nosūtīt ziņu tirgotājam, un atkarībā no atrašanās vietas un vielas pieejamības preci var saņemt jau pēc pāris stundām. Saprotams, “Telegram” lietotni izmanto ne vien narkotisko vielu nelegālai izplatīšanai, bet arī citu pakalpojumu piedāvāšanai, kurus pilnā nosaukumā minēt šeit negribētos, domāju, katram pašam aptuveni ir skaidrs, par ko ir runa. Skumji, bet ar tehnoloģiju straujo attīstību, šķiet, ar vienu kāju arī grimstam dziļāk melnajā žļurgā, kuru veido daudz un dažādi likumiski aizliegti, morāli nepieņemami, tomēr joprojām pasaulē zeļoši un plaukstoši netikumi.
Cita starpā jāmin, ka narkotisko vielu ir gana daudz un dažādas, sākot no viegli apreibinošām līdz smagu atkarību raisošām. Par šo tēmu sarunājos ar Kalvi Klintu, Valsts policijas Galvenās Kri­minālpolicijas pārvaldes Organi­zētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas galveno inspektoru. Jautāts, kas ir tie zināmākie izplatīšanas ceļi, caur kuriem narkotiskās vielas nokļūst līdz patērētājam, viņš teic, ka patiesi lielākais klupšanas akmens ir tieši mobilās aplikācijas un čati: “Attīstoties tehnoloģijām, tajā skaitā mobiliem tālruņiem un saziņas kanāliem, arvien aktīvāk narkotisko/psihotropo vielu realizācijai tiek izmantotas dažādas mobilās aplikācijas: “Instagram”, “Snapchat”, “Telegram”, “Whats­App” u.c., kurās tiek izveidotas slepenas grupas. Visvairāk to dara jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem, viņi dalās ar informāciju par narkotiskajām vielām, kā arī realizē tās savā starpā. Līdzās augstajam marihuānas izplatības līmenim samērā populāri ir arī psihotropie medikamenti. Psihotropo medikamentu izņemšanu skaits kopš 2016.gada saglabājas augsts, vērojama tendence tam pakāpeniski palielināties. Recepšu zāļu struktūru veido pamatā sintētiskie opioīdi (pārsvarā – buprenorfīns, metadons, kā arī tramadols, fentanils, oksikodons u.c. medikamenti). Svarīgi, ka pārskata posmā tika veiktas arī JSO (jauno sintētisko opioīdu) un medikamentus saturošo maisījumu izņemšanas.”

Runājot par tām pazīmēm, kas varētu palīdzēt līdzcilvēkiem – vecākiem, draugiem – atpazīt atrašanos narkotisko vielu iespaidā, K.Klints ir lakonisks: “Būtībā katra narkotiskā viela rada citu efektu, tādēdēļ arī simptomi atšķiras. Marihuāna, piemēram, iedarbojas nomierinoši, turpretim liela daļa sintētisko narkotiku un arī kokaīns ir stimulanti – rodas enerģija, hiperaktivitāte. Bieži par narkotisko vielu lietošanu liecina apsārtušas acis, paplašinātas acu zīlītes.”

Valsts Policijas Kriminālpoli­cijas pārvaldes pārstāvis ar nožēlu min, ka par marihuānu sabiedrībā strauji izplatās informācija kā nosacīti nekaitīgu. Tie esot maldi, jo arī mediķi ir vienisprātis, ka šī viela ir atkarību izraisoša, bet pie mums situāciju vēl pasliktinot tas, ka tīrā marihuāna, ko nelegālie izplatītāji iepērk no rietumu valstīm, šeit tiek sajaukta ar kādu sintētisko vielu, kas rada daudz lielāku un straujāku atkarību no konkrētās vielas, līdz tās efekts kļūst tik īslaicīgs vai neesošs vispār, ka nākas ķerties pie smagākas artilērijas – spēcīgākām narkotiskajām vielām, lai organismā izveidoto deficītu remdētu. Sarunas noslēgumā Kriminālpolicijas nodaļas pārstāvis min, ka ļoti vērtīgs pasākums ir skolās rīkotie kinologu reidi, tā ne tikai palīdz atklāt narkotiku lietošanas un izplatīšanas gadījumus jauniešu vidū, bet arī rada zināmu respektu bērnos un jauniešos par to, ka šādu vielu izplatīšana ir krimināli sodāma darbība un pēc mūsu valsts likuma kriminālatbildība par to iestājas jau no 14 gadu vecuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi