Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Meklē iespējas nodrošināt dzīves kvalitāti arī vecumdienās

Iveta Rozentāle
11:48
20.09.2021
10

Latvijā aktīvi norit deinstitucionalizācijas process ar mērķi, lai pēc iespējas mazāk cilvēkiem būtu nepieciešams uzturēties institūcijā, lai viņi varētu dzīvot patstāvīgi vai ģimenē.

Šobrīd tiek organizēti pakalpojumi un veidota infrastruktūra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņiem dzīvi nevajadzētu pavadīt iestādē. Taču liela sabiedrības grupa ir arī seniori, kuri veselības problēmu dēļ vairs nespēj par sevi parūpēties tā, lai patstāvīgi pavadītu vecumdienas mājās, savukārt tuviniekiem darba dēļ nav iespējams sniegt senioram nepieciešamo aprūpi, vai, ilgstoši mēģinot apvienot darbu ar nepieciešamo aprūpi, tuvinieki izdeg, tāpēc nākas senioru ievietot ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, pansionātā. Tomēr cilvēki arvien vairāk meklē iespējas, kā nodrošināt, ka aprūpējamie ģimenes locekļi varētu palikt mājās, savā ierastajā, saprotamajā vidē.

Biedrība “Labāka rītdiena”, kas apsaimnieko sociālos aprūpes un rehabilitācijas centrus “Mārsnēni” un “Sērmūkši”, kā arī sniedz aprūpi mājās, izlēmusi atvērt senioru dienas māju, kurā no rīta līdz pat vakaram vecļaudīm būs iespējams saņemt sociālo aprūpi, lai vakarā atkal varētu atgriezties mājās un būt ar saviem tuviniekiem.

Biedrības “Labāka rītdiena” dibinātāja Evija Jēkabsone teic: “Ideja ir lolota jau vairākus gadus, jo savā darbā redzam, ka ir cilvēki, kuri nevēlas tuvinieku nodot ilgstošās aprūpes centrā, bet viņam nepieciešama pieskatīšana un aprūpe. Šobrīd ir pieejams pakalpojums – aprūpe mājās, bet tas tiek nodrošināts noteiktas stundas, nevis visas dienas garumā. Senioru aprūpēt mājās visas dienas garumā būtu ļoti dārgs pakalpojums. Savā pieredzē ar klientiem redzam, ka institūcijā viņi nereti jūtas slikti – senioram ir grūti būt ārpus ierastās vides, tuvinieks atbrauc un aizbrauc ar asarām acīs, arī viņam ir grūti. Interesi par šādu pakalpojumu – dienas aprūpes centru vecajiem ļaudīm – ir izteikuši gan viņu tuvinieki, gan sociālie dienesti. Ilgāku laiku prasīja piemērotu telpu atrašana, jo tām    jābūt īpaši pielāgotām. Senioru centrs gan būs otrajā stāvā, bet esam iegādājušies pacēlāju. Cēsis izvēlējāmies kā vietu dienas aprūpes centram, jo šajā pusē mums ir arī sociālie aprūpes centri. Interese par šāda pakalpojuma ieviešanu ir bijusi arī no Valmieras puses, bet par iespēju šādus centrus veidot vēl citur domāsim laika gaitā.

Jaunais pakalpojums ļaus vecos cilvēkus, kuriem ir tādas veselības problēmas, kuru dēļ viņus nav vēlams atstāt vienus, kuriem jāpalīdz atcerēties, ka regulāri jālieto medikamenti, jāmaina autiņbiksītes, dienas laikā atvest uz aprūpes centru, kur viņi tiks aprūpēti, paēdināti, izvesti pastaigāties, pieskatīti un nodrošinātas arī ar dažādas izklaidējošas nodarbes. Pakalpojumu varēsim sniegt arī senioriem, kas gandrīz nestaigā. Pilsētas robežās arī varēsim klientu paši atvest un vakarā aizvest uz mājām. Tādējādi tuvinieki varēs doties savās dienas gaitās, bet vakarus pavadīt visi kopā.

Laiks rādīs, cik šis pakalpojums būs nepieciešams un pieprasīts. Tas ir lēciens nezināmajā, bet, ja neizmēģināsim, nezināsim, kā tas varētu būt. Tomēr esam tendēti uz pakalpojumu paplašināšanu, jo redzam, ka ilgstošie sociālās aprūpes centri ir pārpildīti un bieži vien senioriem ir ļoti grūti būt atrautiem no ierastās dzīves. Mēs uzskatām, cik vien iespējams, cilvēkam ir jābūt savā ģimenē, savā vidē. Mājas ir mājas. Un tuvinieki ir dzinulis, kas senioram liek dzīvot un justies labāk. Šis laiks saistībā ar situāciju valstī visiem ir saspringts, tāpēc arvien domājam, kā tomēr uzlabot dzīves kvalitāti kā senioram, tā arī pārējiem ģimenes locekļiem, kas ir ne mazāk būtiski.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
28

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
23

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
19

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi