Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Ļauties vieglumam

Sandra Trēziņa
06:10
22.06.2018
1

Jau no agras bērnības tiekam audzināti: nedari tā, dari šitā; neēd to, tas nav veselīgi; izdari darbu, tad atpūtīsies; ievēro laiku, termiņus, nenokavē; rēķinies ar citiem, ievēro viņu intereses utt. Un ja nu esi izdevies tāds ļoti apzinīgs cilvēks, dzīvot paliek vienkārši grūti, kas reizēm var novest arī pie diezgan bēdīgām sekām.

Par laimi, laikam jau pati daba ielikusi aizsardzības mehānismu- iekšējo spītu, pretestību -, kas saka – šodien man likumu nav; šodien dzīvošu tā, kā pašai patīk! Un likumu neievērošanai nav piemērotāka laika kā vasara! Nu, neizravēju to puķu dobi laikā, un, skat, tur sastīgojušas skaistas un kārdinošas meža zemenītes. Nenopļāvu garo zāli meža malā, tagad varu ievākt tējai sarkano āboliņu un asinszāli. Ak tā, tagad ir vecais Mēness, jāsēj sakņaugi, jāatbrīvojas no nezālēm…, bet vakarā taču estrādē ir koncerts, biļete jau sen iegādāta, pasākumam jāpaspēj arī saposties.
Lai krājas putekļi uz mēbelēm, lai aug negludinātas veļas kalni! Es šodien pirmo reizi savā mūžā ieraudzīju zemesvēzi! Apbrīnoju viņa samtaini brūno ķermenīti un mazās spīlītes un tad palaidu brīvībā. Tikai pēc tam uzzināju, kādu kaitējumu viņš nodarīs manam dārzam…
Tiesa jau tiesa, šodien to varam atļauties, ja dārzā kas neizdosies, nopirksim veikalā. Tā nevarēja atļauties darīt mani vecāki, jo jāiztiek bija no tā, ko paši izaudzēja. Domāju, jūru viņi redzēja vien pāris reižu mūžā, īpaši jau mamma, kurai, kā jau saimniekmeitai, apzinīgums, nopietnība, kopjot zemi, bija dziļi jo dziļi ieaudzināti. Varbūt tikai tagad novērtēju tēva spēju meklēt vieglumu, jo tieši viņš uzskatīja, ka bērni ir jāaizved uz jūru, uz ezeru, ir jāatrod mirklis, lai starp darbiem var veldzēt miesu un dvēseli.
Ir jau prieks par sakoptu māju, sētu, briestošu dārzu, kārtību skapī, labi saplānotu dienu, teicami nokārtotu eksāmenu, rūpīgi pagatavotām vakariņām, tomēr reizēm jāļaujas vieglumam, jāatmet visi plāni, smagās domas un rūpju nasta. Reizēm tieši tas palīdz paveikt to vai ļauj atrisināties pašam no sevis, ko uzskatām par gluži neiespējamu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi