Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Karsti…

Jānis Gabrāns
08:35
08.08.2018
3

Bērnībā savulaik tika lasīta Zentas Ērgles grāmata “Tā tik bija vasara” un, lai arī sižetu vairs neatceros, šajās dienās nosaukums ik pa laikam ataust prātā. Šī vasara uz kādu laiku paliks mūsu atmiņā, jo kaut kā negribas ticēt, ka tuvākajos gados kas līdzīgs atkārtosies. Bet varbūt jātic teiktajam par globālo sasilšanu un dienvidi arvien vairāk pārcelsies pie mums. Domāju, ka daudzi atzīs, – tik daudz peldēts kā šovasar, nav sen. Veikalos par deficītu kļuvuši ventilatori, no sirds priecājas tie, kuru automašīnās ir kondicionieri. Dzīvokļos temperatūra sasniegusi un pat pārsniegusi āra gaisa temperatūru, ka naktīs ir karsti pat bez segas un vispār bez jebkā, un glābties var, pāris reizes dodoties uz aukstu dušu. Vienīgā vieta, kur glābties, ir lielveikalu atdzesētais gaiss. Uzkarsuši pat mūri ēkām, kas agrāk vasarā saglabāja tīkamu vēsumiņu. Arī ezeri veldzi nesniedz, ja nu vienīgi jūra, kas, atkarībā no vēja virziena, pat svelmainās dienās mēdz būt pārsteidzoši vēsa. Ja agrāk, gaidot vasaras atvaļinājumu, cilvēki vēlējās, kaut būtu silts, saulains, šogad cer, ka karstums tomēr nedaudz pierims.

Taču nav jēgas pukoties – kāpēc mums uzlikts tāds lāsts, jo tāpat to ietekmēt nekādi nevaram. Un te pat nav ko vainot valdību, politiķus, lai gan esam raduši tieši viņus pie visa vainot. Nav jēgas stāties klubiņā vissirslikti.lv, bet labāk ļauties vasaras priekiem, darot to, ko ziemā negribēsies. Turam ledusskapī minerālūdeni, ēdam auksto zupu, kuļam saldējuma kokteiļus, dzeram aukstu kvasu vai alu no norasojošas glāzes, un štrunts, ka alkohola lietošana kaitīga veselībai. To darot, atcerēsimies, ka šāds laiks, lai arī mums šķiet, ka vairs nekad nebeigsies, tomēr ātri pāries, un nav vairs aiz kalniem rudens lietavas, ziemas sals. Tad, tinoties siltā segā un dzerot karstu ingvera tēju ar citronu, varēsim gremdēties atmiņās par vasaru, skatoties fotogrāfijas, kurās uzņemti iespaidīgi termometru rādījumi, ainas pludmalē un daudz kas cits, kas atgādinās šo vasaru. Lai arī karstu un svelmainu, bet vasaru!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi