Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Kāpēc strādāt, ja var nestrādāt

Druva
12:04
03.02.2015
4

Satiekot cilvēkus no dažādiem sociālajiem slāņiem, arvien vairāk nonāku pie secinājuma, ka ir izveidojusies sabiedrības daļa, kas kaut ko gaida, grib saņemt “pienākošos” pabalstus, bet pretī nav gatavi sniegt neko. Proti, te es domāju tos gados jaunos, kas negrib un nemāk strādāt.

Ir nācies tikties ar darba devējiem, kas nopūšas – esam gatavi cilvēkus apmācīt, uzreiz piedāvāt darba līgumu, galvenais, lai tikai strādā. Arī šāda shēma ne vienmēr darbojas, jo cilvēks sagaida pirmo algu un pazūd “ar galiem”. Vai nu darbs izrādījies par grūti, vai trūkst motivācijas katru rītu celties, pavadīt dienu darbā un nākošajā rītā atkal rausties laukā no gultas.

Var jau man oponēt, taču es uzskatu, ka liela daļa atbildības par šādu jaunieti, kas negrib un nemāk strādāt, ir vecākiem, kas vēlējušies, lai bērniem būtu vieglāk un labāk dzīvot. Un kurš gan nezina savā paziņu lokā vīriešus, sievietes darbspējīgā vecumā, kas joprojām dzīvo vecākiem uz kakla. Vēl trakāk, ja uz vecāku pensijas rēķina, kuru palīdz notērēt ne vien pārtikā. Manuprāt, tās ir vecāku pārlieku lielās mīlestības, aptekalēšanas sekas, kas cilvēku vienkārši izlutina. Viņš saprot, ka izdzīvot jau kaut kā tāpat varēs, tad kāpēc iet uz darbu, tas taču prasa piepūli.

Jā, būtisks iemesls ir atalgojums. “Es jau nu neiešu strādāt par minimālo algu!” Kaut ko tādu dzirdot, man vienmēr gribas uzdot pretī jautājumu: “Un ko tu esi darījis, lai būtu pelnījis saņemt lielāku atalgojumu? Vai esi sevi pierādījis ar darbiem?” Tā vietā, lai gulētu dīvānā, uz darbu būtu vērts iet kaut vai pieredzes pēc. Nedomāju vis, ka tie lielie šefi un uzņēmumu vadītāji par tādiem kļuva vienā dienā. Liela daļa no tiem, visticamāk, ir cilvēki, kas nav baidījušies sākt ar mazumiņu – ar tiem neprestižākajiem darbiem. Lai gūtu tam apstiprinājumu, pajautā savam kaimiņam uzņēmējam, kā viņš nonāca līdz savai vietai. Var izrādīties, ka viņš sācis ar krāvēja, kurinātāja vai pārdevēja darbu.

Turklāt daļai sabiedrības pazūd arī kauna sajūta, viņi ir gatavi iet uz sociālajiem dienestiem, kārtot trūcīgā vai maznodrošinātā statusu ar pārliecību – man tas pienākas! Saprotams, ja tas būtu situācijas risinājums uz kādu laiku, bet ir tādi, kas jau gadiem saņem šādu palīdzību un nemaz nedomā, ka var arī citādi. Tiesa, par atsevišķiem gadījumiem, kur ģimenei tas tiešām ir izdzīvošanas jautājums, ir pavisam cits stāsts. Tur palīdzība ir nepieciešama. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
18

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
40

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi