Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Kad situācija var būt atkarīga vienīgi no nejauša līdzcilvēka

Anna Kola
15:00
25.11.2022
5

Starp ierakstiem sociālajā tīklā “Facebook” pamanīju ziņu, ar ko bija dalījies kāds no paziņu loka. Danas Neikenes ieraksts bija patiesi satraucošs, jo skar tēmu, par kuru avīzē rakstu ne pirmo reizi. Līdzcilvēku atsaucība, iejūtība, līdzjūtība. Ar to mūsu valstī situācija ir mazliet apbēdinoša. “[..] Šodiena: pelēks Biķernieku mežs, auto traucas četrās joslās šurpu turpu, un kādus piecus metrus no braucamās daļas mežā “klumburē” meitenīte – rozā jaka vējā plivinās atvērta, baltā šalle un rozā mugursoma tiek vilktas pa zemi, viņa raud… Man cauri smadzenēm tūkstotis domu, arī ļoti sliktas…, esmu spiesta aizbraukt līdz meža otram galam, lai apgrieztos… Atpakaļ­ceļā jau pa gabalu grūti nepamanīt viņas rozā ekipējumu uz pelēkā meža fona… Piestāju. Ne­paspēju vēl neko pajautāt, kad viņa caur asarām izkliedz: “Aizved mani uz mājām!!!” Stāsts ir ar labām beigām. Izrādās, sajaukts sabiedriskais transports, bērnam nav telefona, lai piezvanītu mammai, un viņš dodas plašajā pasaulē meklēt mājas… Paldies Die­vam, bērns tiek nogādāts mājās! Bet kāpēc mani žņaudz tāda kā grūtsirdība?! Vai tad n’tajiem vadītājiem, kuri pabrauca garām mazajai 2.klasniecei, šāds skats likās normāls un ievērības necienīgs???…. Tuvojas Adventes laiks. Kur ir līdzcietība, iecietība un žēlums??? Hei!!! Atver taču acis, izej no savas komforta zonas! Tu neesi viens!!!”

Par to, ka nereti dzirdami atgadījumi ar laimīgām vai ne tik laimīgām beigām, kur novērota līdzcilvēku vienaldzība, šķiet, zinām katrs, lai arī gribas noliegt šo patiesību un izlikties, ka ar mums un sabiedrības empātijas līmeni viss ir vislieliskākajā kārtībā. Arī bērnu traumatisms, kā atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Arta Bārdiņa, lielākoties saistīts ar pieaugušo nevērīgumu: “Traumas notiek visu gadu. Vasarā tās lielākoties ir slīkšanas, bērnu slīkšana ir bez skaņas. Tieši tāpēc nākas dzirdēt šausmīgos gadījumus, kad bērns noslīcis un vecāki nav pat pamanījuši, kurā brīdī nelaime notikusi. Ziemas traumas saistāmas ar apledojumu, kritieniem un, protams, ziemas sporta veidiem un izpriecām.”

Uzsniegot pirmajai sniega segai, daudzviet ļaudis jau steidz baudīt ziemas priekus gan sportojot, gan slidinoties no kalniņiem, tāpēc slimnīcas pārstāves teiktais sev jāatgādina katram no mums. Ne tikai tiem, kam ir pašiem savi mazi bērni, bet arī visiem pārējiem, jo ne velti ir tāds teiciens – svešu bērnu nav! Mūsu valstī bērni ir mūsu kopīgā atbildība, mums visiem.

No vairākiem negatīvajiem topiem, kurā Latvijas ierindojas augšgalā, arī bērnu traumatisma ziņā esam vieni no līderiem Eiropas Savienībā. Veselības ministrijas publiskotajā informācijā pieejami aptaujas dati par bērnu traumatismu Latvijā. Aptaujas rezultāti ir visnotaļ satraucoši: “Aptaujājot 1002 vecākus, kuriem ir 18-49 gadi un viens vai vairāki bērni, kampaņas ietvaros janvārī veiktajā pētījumā secināts, ka 73% šo ģimeņu bērnu guvuši kāda veida traumu. Savukārt 59% vecāku atzina, ka viņu bērna/-u piedzīvotās traumas smagums licis vērsties pēc palīdzības tuvākajā traumpunktā.”

Jāsaka, būtu vērtīgi līdzīgā aptaujā vēl noskaidrot, cik daudzi no mums bijuši liecinieki vai palīdzīgas rokas sniedzēji situācijās, kas ir bijušas par mata tiesu no smagas traumas vai dzīvības apdraudējuma ne tikai saistībā ar bērniem, bet ar visām vecuma grupām.

Arī situācijā, kuru apraksta D.Neikene, jādomā, sekas varēja būt daudz dramatiskākas, ja sieviete nebūtu izlēmusi apstāties un noskaidrot, kas ar bērnu bija noticis. Jādomā, ka ik uz soļa ikdienā jābūt piesardzīgiem un uzmanīgiem ne tikai pašiem par savu veselību, drošību un labklājību, bet tai visā nedrīkst aizmirst arī to, ka mūsu, nejauša garāmgājēja vai autovadītāja, acs var būt liktenīgā palīdzība kādā krīzes brīdī vai situācijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi