Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Kā baudīt atvaļinājumu

Madara Ozoliņa
08:48
08.08.2018
1

Daudzi vasarā labprāt dodas ilgi gaidītos un nopelnītos atvaļinājumos. Citi jau laikus iegādājušies biļetes uz tālākām valstīm, citi siltumu, par kura trūkumu šovasar noteikti nevaram sūdzēties, bauda tepat.

Cēsnieks Kristaps Rapsis ar ģimeni jūlijā izbaudījis atvaļinājumu, apskatot skaistākās vietas Kurzemē: “Mums ģimenē ir divi mazi bērni, tādēļ zinājām, ka nekur ļoti tālu nebrauksim. Abi savās darbavietās bijām pieteikuši atvaļinājumus. Bijām ieplānojuši, ka šogad sāksim apceļot Latviju. Manuprāt, ir ļoti daudz skaistu vietu tepat pie mums, par kurām vienkārši nezinām. Izlēmām apceļot Kurzemi. Sieva iepriekš bija izpētījusi iespējamās nakšņošanas vietas, jo pilnīgi uz dullo ar diviem bērniem braukt būtu neprāts. Prom bijām desmit dienas. Tās bija piepildītas ar bērnu smiekliem, jaunām emocijām un šķita, ka ar sievu viens otru iepazinām no jauna. Nakšņojām dažādos kempingos, paši sev gatavojām vakariņas, pie jūras vērojām saulrietu, bet saullēktā ar sievu gājām peldēties. Laiks, lai arī karsts, Kurzemē šķita ideāls, jo vienmēr bijām netālu no kādas peldvietas. Ja runājam par apskates objektiem, tad šķiet, ka apskatījām vienu trešo daļu no visiem, ko var atrast internetā. Par to nesatraucamies, jo šī brauciena mērķis nebija redzēt pēc iespējas vairāk, bet gan sajust Kurzemes garšu, smaržu, satikt cilvēkus un redzēt viņu ikdienu. Tas mums izdevās. Iesaku arī citām ģimenēm apceļot mūsu mīļo Latviju, jo šeit tiešām ir tik skaisti! Turklāt, bērniem tas ir liels piedzīvojums.”

Turpretim priekuliete Laine Virsnīte nupat atgriezusies no Spānijas: “Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Parasti to darām vēlā rudenī, bet šogad visi apstākļi sakrita tā, ka atvaļinājumā abas varējām doties tagad – vasarā. Man nemaz nav žēl, ka laikapstākļus nebaudījām tepat pie Baltijas jūras, jo to mēs vēl noteikti pagūsim. Arī Spānijā bija ļoti, ļoti karsts, bet tur spožie sau­les stari šķiet vieglāk izturami, ir vairāk svaiga gaisa. 12 dienu laikā, kuras pavadījām tur, ļoti atpūtos. Šoreiz mēs mazāk devāmies ekskursijās, kā citas reizes, jo šķita – vajag mieru, vajag apstāties. Siltais jūras ūdens, milzīgie viļņi un smaidīgie vietējie iedzīvotāji parūpējās par to, lai šis brauciens tiešām būtu atpūta. Mani patīkami pārsteidza vietējo cilvēku miers un nesteidzīgums. Viņi pavisam mierīgi var pusdienas laikā no 14 – 17 aizslēgt veikalus un kafejnīcas, jo tā ir raduši. Tad viņi atpūšas. Pirmajās dienās man tas šķita ļoti neparasti, jo tieši tad man, protams, gribējās pusdienot kafejnīcā vai ko iegādāties mazajos veikaliņos. Bet ziniet – pēc dažām dienām es pie viņu ikdienas tik ļoti pieradu, ka nu, atgriežoties Latvijā, man siestas jeb pusdienlaika pietrūkst. Tagad esmu mājās un turpinu siltumu baudīt šeit. Es ļoti labi paciešu karstumu, tādēļ šie laikapstākļi mani apmierina.”

Studente Linda Krūmiņa savu atvaļinājumu šobrīd pavada pie vecākiem Cēsīs: “Rīgā strādāju apģērbu veikalā, bet tagad no darba atpūšos. Rīgā šo karstumu izturēt bija pavisam grūti. Vecpilsētas bruģis tik ļoti uzkarsis, gaisa tikpat kā nav, īpaši nepatīkami šādā karstumā ir pārvietoties pārpildītā sabiedriskajā transportā. Tagad esmu Cēsīs un, lai arī te ir vieglāk nekā lielpilsētā, gribētu, lai termometra stabiņam grādi nedaudz nokrīt. Es mammai palīdzu dārza darbos, jo viņai šajā karstumā nav viegli. Bet neko diži daudz nevar padarīt – spēks ātri beidzas. Šāds ilgstošs karstums ir nogurdinošs. Esmu sākusi rakstīt grāmatu un biju plānojusi lielu darbu paveikt tieši atvaļinājumā, bet arī pie datora strādāt šādos apstākļos ir grūti. Šo atvaļinājumu iespēju robežās veltu, lai palīdzētu vecākiem mājas darbos, ik vakaru dodamies uz Gauju peldēt. Ticu prognozēm un ceru, ka karstums tiešām drīz samazināsies.”

Visiem zināms teiciens – kas vienam prieks, tas citam lieks. Saules un karstuma cienītāji atvaļinājumu labprāt pavada pie dabas, bet citi – labprāt paslēpjas vēsākās iekštelpās un atšķir jaunu lappusi kādai interesantai grāmatai. Lai atpūta būtu izdevusies – būtiski ir prast pielāgoties visiem apstākļiem, arī tiem, kad termometra stabiņš rāda +30 grādu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
21

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi