Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Dzīve uz parāda

Druva
15:14
28.09.2009
2

Lielu interesi izraisījis ASV ekonomista Maikla Hadsona viedoklis par Latvijas attiecībām ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Latvijas valdība uzskata SVF par mūsu valsts glābēju, M. Hadsons domā, ka finanšu ministra E. Repšes un Latvijas Bankas vadītāja I. Rimšēvica nolūks ir ne Latvijas glābšana, bet neatgriezeniskas sekas valstij – depresijas padziļināšana, dzīves standartu tālāka krišana, algu samazināšana, iekšzemes tirgus sašaurināšanās (par to runā ar ekonomiku saistītie ministri), emigrācijas nekontrolēta turpināšanās un kapitāla aizplūšana no valsts. Kādas nelaimes vēl varētu piemeklēt Latvijas valsti un tautu?

No pētījuma var izdarīt kliedzošu secinājumu – Otrais pasaules karš bijis saudzīgāks pret Latviju nekā tas, ko ar valsti dara politiķi.

Uzskatāmi redzams, ka politiķu proklamētā Latvijas izaugsme bijusi ilūzija. Ekonomikas attīstības vietā liekot finansiālās operācijas, visas valsts dzīvi pakļaujot ārvalstu banku interesēm, nozagta Latvijas neatkarība. Latvijas politiķiem ir jāatbild par tautas muļķošanu, par aicināšanu aizņemties naudu no bankām, kas arī neprātīgi darīts. Liela tautas daļa iemācīta dzīvot uz parāda. Aizņemšanās notika ne investīcijām, bet personīgajam patēriņam. Šķita, ka aug tautas labklājība. Taču tas notika tikai virsslānim, lielākā daļa to veidoja uz parāda. Kad tas jāatmaksā, labklājības vietā palicis ziepju burbulis.

Nožēlojami izklausās Latvijas vadītāju aicinājumi arī tiem, kuri nav zaguši, nav izsaimniekojuši iepriekšējo paaudžu uzkrātās vērtības, ir godīgi strādājuši, uzņemties vainu par politiķu un Latvijas Bankas kļūdām. Šādu aicinājumu izteicis arī Valsts prezidents savā Aglonas uzrunā.

Tagadējā valdība turpina iepriekšējo kļūdas. Tikai politiķi atbildīgi par to, ka Latvija zaudējusi neatkarību. SVF nākšana palīgā nozīmē to, ka daudzas nākamās paaudzes vēl ilgi maksās mūsu politiķu sarūpētos parādus.

Arvien biežāk skan balsis, ka politiķi saucami pie atbildības. Arī par to, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri glābiņu saskata kreiso spēku nākšanā pie varas. Verners Rudzītis

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
12

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
12

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
8

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
8

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
9

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi