Vidzemes volejbola sezonai pielikts punkts

Ar aizraujošu “Zvaigžņu salidojumu” un Vidzemes volejbola līgas (VVL) labāko komandu apbalvošanu noslēgusies klasiskā volejbola sezona Cēsīs.

Sporta klubs “IVI” turpināja pērn sākto tradīciju rīkot volejbola “Zvaigžņu spēli”, kas Latvijā ir neierasts notikums. Šogad volejbola cienītājiem piedāvāja jau bagātāku klāstu, proti, divas spēles. Ja pērn “Zvaigžņu spēle” bija tikai vīriešu komandām, šogad notika arī sieviešu spēle, kurā Vidzemes volejbola līgas zvaigžņu komanda sacentās ar Latvijas U16/ U17 apvienoto izlasi. Pieredze bija pārāka par jaunību. Pirmajos trīs setos uzvarēja VVL komanda (25:20; 25:22; 25:13), un, tā kā šī bija īpaša spēle, tika izspēlēts arī ceturtais sets līdz 15 punktiem. Tas bija aizraujošs, jo VVL volejbolistes pārsvaru guva pašā spēles izskaņā.

Dienas noslēgumā laukumā devās vīriešu komandas, kur pret VVL izlasi stājās Latvijas volejbola leģendas. VVL zvaigžņu komandā no Cēsu komandām spēlēja Daniels Žukovskis, Rinalds Sirmais, Edgars Žu­revskis no “SK FONO”, kā arī Steinārs Hofmanis un Jēkabs Zommers no komandas “IVI”. Treneris Ingemārs Ivanovs (IVI).

Savukārt leģendu izlasē spēlēja arī Ģirts Mārtiņsons, Kaspars Salmiņš, Gatis Slavēns, Ingars Ivanovs. Komandas kompelktēšana bija uzticēta Ģ. Mārtiņsonam, kurš bija arī tās kapteinis un noslēgumā tika atzīts par labāko savā komandā.

Pirmajā setā ar 25:21 uzvarēja VVL izlase, bet trīs nākamajos pārāka bija leģendu izlase (25:18; 25:19; 25:13), uzvarot visā spēlē ar 3:1. VVL komandā par labāko tika atzīts Edgars Žu­revskis.

Pēc spēles Ģirts Mārtiņsons ļoti pozitīvi vērtēja šo volejbola notikumu, neslēpjot, ka bijis prieks būt laukumā kopā ar tiem, ar kuriem savulaik spēlēts: “Mūs vieno kopīga spēles izpratne, ar daudziem spēlēts kopā, saprašanās ir no pusvārda. Nekādu kopīgu treniņu nebija, bet, lai atsvaidzinātu sadarbību, nevajadzēja daudz laika un kādu īpašu pielāgošanos. Varējām izbaudīt volejbolu un lielisko sacensību atmo­sfēru!” Atzinīgi vērtējot ieceri par volejbola leģendu aicināšanu vienā komandā, viņš saka, žēl, ka nerealizējās sākotnējā iecere: “Proti, bija domāts, ka katrs spēlētājs atsūtīs savu volejbolistu CV, lai spēles gaitā komentētājs varētu pastāstīt vairāk par katru. Vīri savu mājasdarbu neizdarīja. Pieļauju, jaunie sporta skolas audzēkņi tomēr nezina, kas ir Veinsbergs, Siļutins, Kalniņš, citi, kuri devās laukumā. Viņiem tie ir tikai uzvārdi, bet, ja būtu informācija, cik reižu kurš bijis Latvijas čempiona statusā, kur spēlējis ārzemēs, būtu vēl interesantāk, bet var jau saprast, ka šis pienākums vīriem nebija tas saistošākais.”

Atklājot, kā veicies ar komandas komplektēšanu, Ģ. Mārtiņ­sons stāsta, ka objektīvu iemeslu dēļ vairāki atteica dalību, kāds piekrita, bet neieradās: “Paldies visiem, kuri atbrauca, jo kopā varējām izbaudīt spēli. Sākumā man likās, ka zaudēsim, jo cik nu kurš šajā laikā kustējies, lai uzturētu formu. Bet pieredze tomēr nostrādāja, un spēle pavērsās mums par labu.”

Starp abām “Zvaigžņu spēlēm” notika Vidzemes volejbola līgas apbalvošanas ceremonija. Sieviešu turnīrā zelta medaļas izcīnīja “VK Lazdukalns”, sudraba medaļas Jēkabpils volejbolistēm, bet bronza “VK Gulbene/ Gulbenes BJSS” komandai.

Vīriešu turnīrā par Vidzemes līgas čempioniem kļuva “SK FONO” komanda, finālā pārspējot “VK Piejūra/ MSĢ juniori”. Bronzas medaļas komandai “Rīgas lāči”.

Ģ. Mārtiņsons, kurš ir arī “SK FONO” treneris, saka, ka bijusi ļoti interesanta sezona. Finālā “FONO” tikās ar “VK Piejūra/ MSĢ juniori”, kuriem zaudēja Reģionālās līgas ceturtdaļfinālā.

“Šoreiz viņi nebija savā spēcīgākajā sastāvā,” saka treneris. “Iespējams, viņi arī pārdega, un mums taktiski bija vieglāk viņus apspēlēt. Lai arī izšķirošo spēli uzvarējām 3:0, tā bija aizraujoša, spriedzē turoša.

Atceroties ceturt­daļfinālu reģionālajā līgā, jāteic, ka arī tur viss bij iespējams, jo abās spēlēs zaudējām piecos setos. Tie svaru kausi varēja nosvērties uz vienu vai otru pusi. Vidzemes līgas finālā komanda mobilizējās, un bez liekas nervu spriedzes nopelnīts Vidzemes līgas čempionu tituls!”