Sporta svētki visiem un ikvienam

Vasara ir pasākumu laiks, kad nedēļas nogales ir piepildītas ar koncertiem, svētkiem, notikumiem, tādēļ cilvēkam nav viegli izvēlēties, kurp doties. Piedāvājuma spektrs visām gaumēm, ir kultūras piedāvājums, sporta piedāvājums, un šoreiz vairāk tieši par pēdējo. Uz sarunu aicināju Cēsu novada pašvaldības Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītāju Viesturu Dumpi.

Sporta svētki novadā

Jau tradicionāli katrā apvienības pārvaldē notiek sporta svētki, viens vai vairāki pasākumi, to nosaka gan tradīcijas, gan iespējas. V. Dumpis norāda, ka tas ir mainīgs lielums, arī norises vietas var mainīties: “Esam tos pārdēvējuši par Ģimenes sporta un atpūtas dienu, jo ir svarīgi, lai šie pasākumi būtu visām auditorijām, bērniem, viņu vecākiem, un tur būtu, ko darīt, arī sportiskākiem dalībniekiem. Runājot par piedāvājumu, jāmin, ka, piemēram, Vec­piebalgā sporta svētku nebija, bija neliela sportiska sadaļa svētkos “Atver durvis Vecpiebalgā”. Amatas pārvaldē jau ierasti šāda diena bija vairākās vietās, bet Pārgaujas apvienībā bija kopīga sporta un atpūtas diena, kas notika Stalbes stadionā.

Priekuļu apvienībā sporta svētki notika Liepā, bija ļoti liela atsaucība, tos rīkoja arī Mārsnēnos. Līgatnē šogad pasākums nenotika ierastajā vietā Gaujasmalā, bet Augšlīgatnē.

Vēl jāmin Jaunpiebalga, kas bija vienīgā vieta, kur šos svētkus organizēja biedrība. Paš­valdī­ba piešķīra līdzekļus, viņi vēl bija piesaistījuši daudz atbalstītāju, un pasākums izdevās ļoti labs.”

Viesturs arī norāda, ka veikta uzskaite, cik dalībnieku katrā sporta un atpūtas dienā piedalās. Dati rāda, ka katrā bija vismaz 150 – 200 cilvēku. Apkopotie dati ļaus izvērtēt, kādas ir pasākumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Tas ļaus izlemt, kā paš­valdībai rīkoties turpmāk.

“Sporta koordinatoru vidū notiek diskusijas,” saka V. Dumpis. “Vieni uzskata, ka labāk, lai norišu vietu ir mazāk, bet lai pasākums kvalitatīvāks. Attālumi novadā nav lieli, ja cilvēks grib iesaistīties, viņš aizbrauks, ja tiks piedāvāts kvalitatīvs sarīkojums. Pašvaldības Sporta komisijas ziņā būs lemt, kādiem būt sporta svētkiem nākamajā gadā. Man svarīgi, ko apvienību pārvaldēs par to domā, kāds ir viņu redzējums, bet uzskatu, ka katrā pagastā sporta svētkus tomēr nevajadzētu. Rīkot rīkošanas pēc nav lietderīgi. Ja pagasti viens no otra ir netālu, varbūt ir jāizšķiras par vienu pasākumu, bet, kā jau minēju, kvalitatīvāku, kas vilinātu atbraukt.”

Stāstot par sporta dzīves koordinatoriem, Viesturs informē, ka Priekuļos šajā amatā ir atgriezies Jānis Mičulis; Amatas pārvaldē un Līgatnes pārvaldē – Ēriks Bauers; Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā – Mārcis Ločmelis, bet Cēsīs un Pārgaujā– Ineta Krūmiņa.

Sports un kultūra

Domājot par kalendāru, svarīgi plānot tā, lai pasākumi nepārklājas, un, jo notikumu vairāk, jo uzdevums grūtāks. Jāraugās arī, lai nepārklājas ar citu jomu lieliem pasākumiem, tostarp apvienību svētkiem. Jau šajā gadā bijušas problēmas norises saplānot, un vienā dienā sporta svētki notika Mārsnēnos un Pārgaujā. Ņemot vērā, ka dalība sporta un atpūtas dienā ir bez maksas, V. Dumpis uzskata, ka tiem nevajadzētu sakrist vienā dienā, lai aktīvie iedzīvotāji var piedalīties visos.

Jautāts, vai nevar vienā dienā būt gan apvienības svētki, ko rīko kultūras dzīves vadītāji, un sporta un atpūtas diena, V. Dumpis saka, ka kopsaucēji tiek meklēti: “Tā būtu iespēja salikt pasākumu kalendāru tā, lai novadā svētki nepārklājas. Varētu sadalīt, ka no rīta ir sportiskās aktivitātes, pēcpusdienā – kultūra programma. Būs daļa apmeklētāju, kas izvēlēsies vienu vai otru, bet tiem, kuri grib abus, visu dienu konkrētajā vietā būs, ko darīt.

Manuprāt, ir būtiski, lai lielie sporta pasākumi tiktu papildināti ar kultūras sadaļu. Labs piemērs bija Cēsu sporta festivālā, kur vakarā Rožu laukumā notika koncerts un cilvēki pēc sacensībām varēja baudīt muzikālu vakaru.”

Lielie sporta notikumi

Šogad Cēsīs tika izvēlēts sporta sadaļu izņemt no pilsētas svētkiem, kā tas bija iepriekš, un rīkot citā nedēļas nogalē. Vai tā bija pareizā izvēle?

“Noteikti jā,” saka V. Dumpis. “Šo ceļu iesim arī turpmāk. Jau plānojam, ka nākamajā gadā festivāls nebūs dienu, divas, bet ilgāk. 1.un 2.augustā Cēsīs notiks UMTB skrējiens, bet nākamajā sestdienā Gheto Games ar basketbolu, futbolu, citām aktivitātēm. Pa nedēļas vidu gribam sportiskās nodarbes bērniem, citām sabiedrības grupām. Uzrunāju arī para­sportistus, ka varētu būt aktivitātes tieši viņiem.”

Cik svarīgi, lai novadā notiek lielie sporta pasākumi, kas vilina arī atbraukt no citām pilsētām, pat valstīm? V. Dumpis norāda, ka tiek strādāts, lai daži lielie pasākumi būtu: “Liels pienesums būs jau minētais UTMB skrējiens. Ja tas tikai ietu cauri pilsētai vai gar to, mums nebūtu intereses, bet ar rīkotājiem vienojāmies, ka Cēsīs ir sacensību centrs. Jā, garajai distancei starts būs Siguldā, citādi nav iespējams savākt vajadzīgos augstuma metrus, bet finišs Cēsīs, arī visas pārējās distances startēs Cēsīs vai Līgatnē un finišēs pilsētā. Var minēt, ka jau tagad jūtams pienesums, teiksim, “Mājas Cē­sīs” man jautā, kas notiks augusta sākumā, jo visi numuriņi uz tiem datumiem jau rezervēti.”

Tiekot strādāts arī pie tā, lai tradicionālais velobrauciens Cē-sis – Valmiera nākamgad būtu ar finišu Cēsīs. Savulaik jau izskanēja, ka optimāli būtu rīkot tā, lai vienu gadu finišs vienā pilsētā, otru – otrā.

Lielo pasākumu rīkotāji vēlas, lai arī pašvaldība piedalītos ar finansējumu, un nereti norises vieta ir tajā paš­valdībā, kura vairāk maksā.

“Izvērtējot, kam teikt jā, jāsaprot, kāds novadam ir ekonomiskais un publicitātes pienesums. Piemēram, rallija “Cēsis” rīkotāji rūpīgi izvērtējuši, parādot, ka uz tām dienām naktsmītnes gandrīz pilnībā bija aizņemtas, kopējais ekonomiskais pienesums novadam apmēram 880 tūkstoši eiro. Tad arī pašvaldība ir gatava atbalstīt, jo ieguvēji ir vietējie uzņēmēji,” saka V. Dumpis.

Restartēt skolu sportu

V. Dumpis arī pastāsta par ieceri atdzīvināt skolu sportu. Savulaik rajona ietvaros notika dažādas starpskolu sacensības, ar pirmo administratīvi teritoriālo reformu tas sabremzējās, līdz izzuda pavisam. Tagad ir iecere atkal rīkot novada skolu sacensības.

“Esmu ticies ar skolotājiem, gribam vismaz sešās disciplīnās atgriezt skolu sportu,” stāsta V. Dumpis. “Protams, ir daudz jautājumu, kā bērnus nogādāt uz sacensībām, kurš pavadīs, un vēl un vēl, bet ir jāsāk darīt, risinājums atradīsies. Pirmais mēģinājums būs 14.oktobrī – rudens kross Āraišos, vietā, kur 12.oktobrī notiks Latvijas čempionāts krosā. Tā rīkotājs Austris Āboliņš piekritis noorganizēt krosu arī novada skolām. Plānots, ka sacensības būs otrdienās, un, piemēram, basketbolā, florbolā tās nebūs lielajām komandām, bet 3 pret 3, lai var piedalīties arī mazo skolu spēlētāji, kur lielo komandu nevar savākt. Te trīs draugi spēlē, pārstāvot savu mācību iestādi.”

Dažādos līmeņos tiek runāts, ka bērni ir mazkustīgi, tad nu šī būs iespēja vismaz sešos sporta veidos izkustēties. Pienesumu fiziskajā attīstībā dos arī treniņi pirms sacensībām. Un, iespējams, kāds skolēns iesaistīsies sporta veidā jau nopietnāk.