Latvija un Cēsis uz prestižās UTMB kartes

Nākamā gada Cēsu sporta svētku ietvaros risināsies kāds Latvijas taku skriešanas vēsturē vēl nebijis notikums, 1. un 2.augustā pilsēta kļūs par pasaulē prestižā UTMB seriāla mājvietu.

Te risināsies skrējiens “Gauja Trail by UTMB”, to vakar Kosmosa izziņas centrā sarīkotajā preses konferencē paziņoja Rimants Liepiņš, kas taku skrējēju vidū zināms kā “Stirnu buks” rīkotājs.

Taku skriešanā prestižākais notikums pasaulē, uz kuru kāro tikt vai ikviens skrējējs, ir nevis pasaules čempionāts, bet skrējiens apkārt Monblānam, no kura ir šī abreviatūra UTMB – Ultra-Trail du Mont-Blanc. Lai arī šis skrējiens pirmo reizi notika tikai 2003. gadā, tas kļuvis par pazīstamāko ultramaratonu. Ņemot vērā, ka dalībnieku skaits ierobežots, nokļūt uz starta var divos veidos, vai nu iekļūstot TOP3 kādā no UTMB seriāla sacensībām garajās distancēs, vai cerot uz veiksmi loterijā, kurā tiek noteikti tie, kuri varēs stāties uz starta Šamonī. Bet, lai varētu pieteikties loterijai, jāsavāc noteikts UTMB punktu skaits, startējot seriāla posmos. Pirms dažiem gadiem sākās šī seriālu kustība, kas ļāva skrējējiem vieglāk sasniegt kāroto mērķi. Skrējienā “Apkārt Monblānam” startējuši daudzi Latvijas taku skriešanas entuziasti, arī no Cēsu novada, tai skaitā Mārtiņš Nik­lass, Valters Kaminskis, Aigars Kalējs.

Kā pastāstīja R. Liepiņš, preses konferences laiks nav izvēlēts nejauši, jo šajā nedēļā Francijas pilsētā Šamonī sākas nedēļu ilgi sporta svētki, kuru laikā taku skrējēji veiks dažāda garuma distances, ieskaitot galvenās – 100km, 140km un 170km garumā.

Uz Šamonī dosies arī R. Liepiņš, lai parakstītu līgumu ar UTMB seriālu par sadarbību uz nākamajiem četriem gadiem.

R. Liepiņš informēja, ka sarunas ar UTMB pasaules tūres rīkotājiem sākušās pirms gada, lai pierādītu, ka Latvija spēj augstā līmenī sarīkot šāda līmeņa pasākumu. Te liela loma ir taku skriešanas entuziastam Guntaram Loginam, kurš startējis daudzos UTMB seriāla posmos daudzās valstīs.

“Startējot skrējienos, varēju salīdzināt organizatorisko līmeni,” saka G. Logins, “Redzēju, ka dažos taku skrējienos, kas ir šajā seriālā, līmenis bija zemāks nekā “Stirnu bukā”. Tāpēc ieteicu, ka varam taku skriešanu arī Latvijā pacelt uz augstākas latiņas, un esmu pārliecināts, ka mums izdosies! Redzam, ka taku skriešanas popularitāte aug, un tiek pat runāts, ka šis varētu kļūt par olimpisko sporta veidu.”

Viņš arī pastāstīja, ka Ziemeļeiropā UTMB seriāla posmu tikpat kā nav, pat tādās valstīs kā Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, kur ir kalni, seriāls nav pārstāvēts. Ir tikai viens Zviedrijā, tāpēc “Gauja Trail by UTMB” būs laba iespēja reģiona taku skrējējiem iegūt, ja ne uzreiz vietu skrējienā apkārt Monblānam, tad vismaz vajadzīgos punktus, lai varētu piedalīties izlozē.

Nākamā gada kalendārā būs apmēram 50 seriāla skrējieni, arī “Gauja Trail by UTMB”, tā galvenais centrs būs Cēsīs. R. Liepiņš pastāstīja, ka garākā skrējiena 85km starts tiks dots Siguldā, 45km starts – Līgatne, bet finišs abām distancēm būs Cēsīs. Būs arī divas īsākas distances – 20 km un 10km, kam starts un finišs Cēsīs.

UTMB seriālā svarīgi arī augstuma metri distancē, un rīkotāji norāda, ka garākajā distancē tie būs 2100m, bet 45km distancē – 1400m.

“Tas ir zināms izaicinājums,” saka G. Logins. “Ja Alpos jau viens kāpums ir kilometra augstumā, mums šis kilometrs jāvāc daudzos uzkalnos, pauguros, bet Gaujas nacionālais parks ir pateicīgs augstuma metru savākšanā.”

Preses konferencē klāt bija arī Latvijas labākie taku skrējēji, kuri kāpuši uz goda pjedestāla UTMB seriāla skrējienos, startējuši arī skrējienā “Apkārt Monblānam”. Agate Armane, Anete Švilpe, Linda Boldāne un Andris Ronimoiss dalījās savās pārdomās par šo ideju. Var atgādināt, ka A. Ronimoiss savā ziņā ir mūsējais, jo ilgus gadus dzīvojis Cēsīs. Visi atzina, ka šī ir lieliska ideja, tāpēc ir gatavi būt par skrējiena vēstnešiem.
“Šis ir fantastisks panākums – uzlikt Latviju uz UTMB kartes,” teica L. Boldāne.

A. Ronimoiss, kurš šonedēļ startēs skrējienā apkārt Monblānam, raksturojot gaidāmo Gaujas skrējienu, atzina, ka tā unikālais piedāvājums ir lielais mikss starp skriešanu pa līdzenumu un stāviem kāpumiem: “Tas būs izaicinājums tiem, kuri pieraduši pie kalniem, kur ir garie kāpumi un noskrējieni, te būs jāprot pārslēgties, un tas varbūt būs pluss mūsu taku skrējējiem, kuri pie šāda reljefa pieraduši”

Rīkotāji lēš, ka kopumā skrējiens varētu piesaistīt 4-5 tūkstošus dalībnieku, no kuriem 1200 – 1500 varētu būt no ārvalstīm, kuri startēs garajās distancēs. R. Liepiņš norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem būs naktsmītņu nodrošināšana: “Jāsaprot, ka tie, kuri startē garajās distancēs, brauc uz vairākām dienām, parasti kopā ar ģimeni, atbalsta komandu, kas palīdz distancē. Saprotam, ka Cēsīs un novadā visiem vietas nebūs, nāksies apmesties Siguldā, Valmierā, pat Rīgā.”

Uz “Druvas” jautājumu, vai iecere rīkot UTMB līmeņa skrējienu ir nākamais pakāpiens uz augšu, saka: “Protams, jo izaugsme ir vajadzīga. Mērķis ir vajadzīgs ne tikai skrējējiem, bet arī organizatoriem, jo ieslīgt rutīnā ir viegli. “Stirnu bukam” ir sena vēsture, rit 12.sezona, tāpēc ir laiks izmēģināt spēkus nākamajā līmenī. Ceru, ka esam tam gatavi, tas ir izaicinājums, bet, ja nav izaicinājumu, ja pašam nedeg acis, tad izaugsme nenotiek. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai visu sarīkotu iespējami augstākā līmenī! Šajos gados uzkrātā pieredze ir labs pamats, lai tā notiktu, un te iegūtais nākotnē ļaus celt arī “Strinu buka” kvalitāti!”
Reģistrācija skrējienam “Gauja Trail by UTMB” tiks atvērta 9.septembrī, un, kā norādīja G. Logins, parasti jau dažu mēnešu laikā visas vietas ir aizpildītas.

Preses konferencē piedalījās arī Cēsu novada pašvaldības sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis, kurš atzina, ja šogad Cēsis sevi pasludināja par Latvijas kultūras galvaspilsētu, nākamgad augustā šī varētu kļūt par sporta galvaspilsētu, un to ievadīs tieši šis prestižais skrējiens: “Ceru uz veiksmīgu sadarbību turpmākajos gados, jo šāds pasākums ne tikai prasa resursus no pašvaldības, kas ne vienmēr ir naudā, bet dažādu pakalpojumu atbalstā, taču tas dod arī lielu ekonomisko piene­sumu.”