Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Ziemas vidū – Sveču diena

Sarmīte Feldmane
00:00
04.02.2017
17
Img 4925 1

Šonedēļ aizvadīta Sveču diena. Tā iezīmēja ziemas vidu. Daudzas latviešu tradīcijas saistās ar šo dienu, tās gan netiek celtas godā tā, kā izdarības Ziemassvētkos, Meteņos vai Jāņos, taču arī šai dienai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Kaut vai – lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram, jātērē nauda. Viens no svarīgākajiem darbiem Sveču dienā – sveču liešana. Ticējums vēsta, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Tanī pašā laikā sveču liešanai bija jābūt ļoti jautram notikumam, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

“Sveču diena noteikti ir īpaša. Tā ir arī viena no Māras dienām,” saka cēsniece Inta Zaksa. Viņas ģimenē jau piecus gadus tiek lietas sveces. “Esam cītīgi viduslaiku svētku apmeklētāji, un reiz bija iespēja piedalīties vaska sveču liešanā. Tas bija interesanti. Pamēģinājām arī mājās, un tagad dedzinām tikai pašu gatavotas sveces,” stāsta Inta un piebilst, ka viņu gatavotās sveces nav gludas, perfektas, bet tās katra ir citāda, jo gatavotas ar rokām, neizmantojot formas.

“Tas ir tik vienkārši, nesteidzīgi, nomierinoši. Un apkārt smaržo vasks,” tā par sveču liešanu saka cēsniece un atklāj savu noslēpumu: “Vispirms piesūcina dakti ar vasku, kas izkausēts karsta ūdens peldē. Tad mērcējot lej sveces. Dakti iemērc karstā vaskā, tad aukstā ūdenī, lai vasks ātrāk atdziest, pēc tam atkal dakti mērc vaskā, tad ūdenī. Pamazām vien svece kļūst aizvien resnāka, kārtas krājas.” Inta arī brīdina, ka, šādi gatavojot sveces, nedrīkst būt negausis. Ja sadomā izgatavot ļoti resnu sveci, bet daktij tāds smagums nepatiks, vasks noslīdēs vaska traukā.

Kārtu pa kārtai, kas pieķeras, uz sveces veidojas arī negludumi, kurus rada gaisa un vaska burbulīši. Inta tos sauc par vaska rotājumiem. Sveces ir grumbuļainas, daži teikuši, ka nesmukas, jo mūsdienu cilvēkam vajag gludu. “Ar roku gatavotas sveces nekad visas nebūs vienādas, lai kā censtos. Bet tieši ar to tās ir īpašas. Ja sveces degot sprakšķ, tur sadeg vaska mazās daļiņas,” pastāsta Inta Zaksa. Iespējams, kāds līdzīgi gatavo sveces, bet vismaz Inta tādu nezina. Inta atklāj, ka vēl var arī gatavot sveces, vasku vienkārši uzlejot uz cepampapīra, ļaujot tam nedaudz padzist, un tad sarullēt sveci. Vasku Inta pērk no pazīstamiem biteniekiem. “Var sveces liet arī no taukiem. Pamēģinājām no cūku taukiem. Tie ātri kūst, sveces ātri izdeg. No aitu taukiem neesam mēģinājuši, mūs brīdināja, ka tad mājā ir nepatīkama smaka,” pastāsta cēsniece.

Viņa sveces gatavojusi arī kopā ar meitas Karlīnas bērnudārza grupiņas bērniem. Inta atzīst, ka pašai tas bijis ļoti interesanti, bijuši arī bērni, kuri ļoti baidās no uguns un karstuma, kā arī tādi, kuri visu zina. Bet visiem ļoti paticis un bijis prieks.

Sveču dedzināšana Intai saistās ar bērnības atmiņām. Vecāmāte allaž aizdedzinājusi sveci, kad ciemojusies kāda ne visai jauka kaimiņiene. “Dzīvojām laukos, bieži vien pazuda elektrība. Ko darīt? Tad aizdedzinājām daudzas sveces, jo vecaimammai to nekad netrūka. Visi sasēdāmies un sacerējām dzejoļus. Mamma pierakstīja. No katra pa rindiņai vien. Dzejoļi bija par radiem, kaimiņiem, notikumiem. Tie bija smieklīgi, asprātīgi. Laukos tā klade ir saglabājusies. Nesen palasīju, brīnos, kādi tik mums nav bijuši kaimiņi. Viņu sen vairs, bet viņi palikuši mūsu Sveču vakaru dzejoļos. Tāpat taču kādreiz droši vien tapa pasakas, teikas, tautasdziesmas. Ja nav elektrības, var dedzināt sveces un saturīgi pavadīt laiku. Svarīgākais – visi kopā,” pārdomās dalās Inta Zaksa un piebilst, ka Sveču diena arī ir tā reize, kad vakarā visi kopā var liet sveces. Tā darīs Intas ģimenē. Pie sveču liešanas ķersies dzīvesbiedrs Ingmārs un meitas Kristīne, Karlīna un Katrīna.

Sveču dienā, kā jau allaž atzīmējamās reizēs, latvieši vēroja gaidāmos laikapstākļus. Ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus; ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads; pilošas pažobeles sola jauku pavasari; vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru; miglaina diena sola lietainu vasaru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
11

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
63

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
422

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi