Ja klausītos, kā cilvēki šausminās, varētu teikt, ka tādi brīnumi nav pieredzēti. Bet viss jau kādreiz ir bijis vai notiek pirmoreiz. Teiktais attiecināms uz laikapstākļiem pagājušās nedēļas beigās un šajās dienās. Lietus, sals, putenis, atkusnis – viss dažās dienās. Termometra stabiņš nespēj izlēkāt – minimālā gaisa temperatūra sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu bija no – 4 grādiem vietām Kurzemes piekrastē līdz – 29 grādiem Baltkrievijas pierobežā. Jau naktī kļuva siltāks, un pēcpusdienā gaisa temperatūra bija no +2 grādiem Kurzemes rietumkrastā līdz -14 grādiem Zilupē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Tepat kaimiņos, Krievijā, tika svinēti aukstākie pareizticīgo Ziemassvētki pēdējo 120 gadu laikā, bet Krievijas ziemeļos sals sasniedza -50 grādu, kas ir pēdējo gadu zemākā gaisa temperatūra Eiropā. Pat Turcijas lielāko pilsētu Stambulu klāja sniegs.
Pēdējās desmitgadēs iespaidīgākie temperatūras kontrasti bijuši, piemēram, 2003. gada janvārī. Rēzeknē 11. janvāra naktī sals sasniedza -34 grādus, bet jau 13. janvārī temperatūra bija +1 grāds. Liepājā 1996. gada Vecgada vakarā valdīja – 26 grādu sals, bet Jaungada rītā termometra stabiņš pakāpās līdz +0,3 grādiem.
Zaubes pagastā ir vairākas vietas, kur parasti ir aukstāks nekā citur. Tādas ir Līčupes un Zaubes sils. “Līčupēs aukstākais bija mīnus 28 grādi. Neesmu dzirdējis, ka kādam aukstums būtu ko nodarījis. Elektrība bija, siltums mājās arī – nekādu bēdu. Vien žēl, ka sniega maz,” pārdomās dalās zaubēnietis Valdis Lācis un piebilst, ka labi atceras Ziemassvētkus un Vecgada vakarus, kad dīķī braukuši ar laivu. Valdis atzīst, ka ir cilvēki, kuri, vērojot dabu, var precīzi pateikt, kāds būs laiks. Viņš parasti zvanot Jānim Tipānam, kurš pēc cūkas liesas varot pateikt, kāda būs ziema. “Pirms pāris dienām viņam zvanīju, nevarēja neko pateikt, jo vairs netur cūkas, taču kurmju rakumi liecinot, ka ziema dziļa nebūs. Taču ziemā ir jāgaida ziema, kādas dienas noder arī aukstums,” nosaka zaubēnietis, bet inešnieks Viesturis Burjots pastāsta, ka pēdējās dienās, kad gaisa temperatūra vien daži grādi zem nulles, dzīvokļos ir aukstāk nekā, kad ārā bija mīnus 30, jo tagad ēkas ir izsalušas.
“Inešos piektdienas vakarā termometrs rādīja mīnus 31, bet pie Kauguļiem pat – 32. Nav dzirdēts, ka kādam būtu komunikācijas sistēmas aizsalušas. Sniega gan Inešos maz, Rīgā ir divreiz vairāk. Pagājušajā trešdienā, kad putināja, divas reizes pagastā tīrīja ceļus,” stāsta Viesturis Burjots un atceras, ka pērn Jāņos uz pāris dienām bija iemaldījies karstums, bet ātri pazuda, tagad tāpat noticis ar aukstumu.
Par aukstumu nebūt neuztraucas bitenieks Aivars Radziņš Vecpiebalgā. “Kad bites guļ, problēmu nekādu, sliktāk, kad tās pamostas un domā, ka jau pavasaris. Drīzāk problēmas var sagādāt silta, nevis auksta ziema. Bitēm galvu sajauc saule, bet, kamēr tā zemu, arī par saules spīdēšanu nav jāuztraucas. Protams, nezinām, vai ziemošanu ietekmēs aizvadītā vasara, kad trūka barības un lija,” pārdomās dalās pieredzējušais biškopis.
Vecpiebalgā gaisa temperatūra sasniedza – 26 grādus, un Aivars Radziņš atzīst, ka parasti Inešos ir par dažiem grādiem aukstāks. “Tā jau ir, ka ziema vienmēr atnāk negaidot, neticam, ka būs auksts, ka var būt tik auksts. Mājās ūdens aizsala, nācās atkausēt. Zinām, ka vecā mājā tā notiek, bet katru vasaru aizmirstas nosiltināt. Tā gadās ne jau tikai man. Tagad atkal silts, viss kārtībā,” ar nelielu ironiju par dzīvi saka bitenieks un uzsver, ka vienalga, vai ziema auksta vai silta, tai seko pavasaris. Labi, ja bites pamostas mēnesi pirms pūpolu ziedēšanas, tad vasarā būs dūšīgas medus nesējas.
Lūk, daži latviešu ticējumi, kā ar šodienu ieskatīties rītdienā: “Ja ap jauna gada dienu ir upes uzplūdušas, tad ap Jāņa dienu būs divreiz lielāki plūdi; Ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina; Jauna gada laiks sakrīt ar Pēterdienas laiku; Ja jaungada naktī lausks sper, tad būs barga ziema.” Redzēsim, kādas būs Lieldienas, tās arī dos skaidrību laikapstākļu vērošanā.
Komentāri