Veselavas pagastā pie ”Brīvnieku” mājām, uzkalniņā piestāt aicina Zemnieku spēka akmens. Piemiņas zīme latviešu zemnieku drosmei, apņēmībai un izlēmībai, vēstures brīžos aizstāvot savu tautu un zemi. Akmenī iekalti gadskaitļi – 1841. un 1997.
Uzkalniņā plīvo Latvijas valsts un ”Brīvnieku” karogs. Skan mūzika.Uz svinīgo brīdi sanākuši vairāki desmiti veselaviešu, sabraukuši zemnieki no citiem novadiem. Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas priekšvakarā te atklāj piemiņas zīmi zemniekam.
”Doma par latvju rakstu akmenī bija jau tad, kad 1990.gadā atgriezos saimniekot uz vectēva zemes. Globalizācija iznīcina lauksaimniecību un latviešu zemnieka dvēseli. Bija kaut kas jādara, vismaz sev par prieku. Esmu pateicīgs veselaviešiem, kuri lika izvēlēties šo vietu. Tā enerģētiski ir ļoti spēcīga. Nešaubos, ka šis akmens kalpos Latvijas zemniekiem,” sacīja piemiņas zīmes idejas autors, ”Brīvnieku” saimnieks Andris Actiņš un piebilda, ka šī vieta ir pietiekami nozīmīga. No tiem 130 Veselavā pērtajiem latviešu zemniekiem 1841.gadā viens gājis pa šo ceļu. Bet 1997.gada protesta akcija Bērzkrogā izskanēja jo skaļi. ”Par to jāatceras, un kaut kas jādara,” sacīja ”Brīvnieku” saimnieks un pauda gandarījumu, ka izdevies ieceri īstenot un sakopt vienu skaistu vietu.
”Vēsture rada iespaidu, ka zemnieks ir cietējs. Bet tieši viņš ir cēlājs un veidotājs. Arī Latvijas valsts pamatu lika zemnieki. Tikai pirms pusotra gadsimta zemnieks un latvietis bija viens un tas pats. Gadsimtiem šie vārdi bijuši sinonīmi. Kaimiņtautām tie bija bauri. Zemnieku dēli devās studēt, viņi iededza nacionālo pašapziņu. Brīvības cīņās pirmajās rindās bija Vidzemes zemnieki. Daudzi bijām uz barikādēm, arī daudzi jo daudzi zemnieki,” pārdomās dalījās vēsturnieks Daumants Vasmanis un atgādināja, ka zemnieks laukos joprojām ir tas, kurš glabā morālās un ētiskās vērtības, kas tik skaidri ierakstītas latvju dainās.
Veselavai vēsturē ir būtiska vieta un loma. Te kopā savijas 1841. un 1997.gads. Tad zemnieki stājās pretī varasvīru īstenotajai politikai lauksaimniecībā. Ja 19.gadsimtā zemnieki, bruņojušies ar nūjām un mietiem, lai aizstāvētu sevi, pretī dabūja rīkstes, tad 20.gadsimtā lietā tika likta lauksaimniecības tehnika, bloķēta Pleskavas šoseja pie Bērzkroga.
Saeimas deputāts Andis Kāposts, kurš piedalījās nemieru rīkošanā, atcerējās: ”Pirms 11 gadiem no Rīgas brauca mājās Andris Actiņš, Antons Kalniņš un es. Sirds bija pilna, jo kārtējoreiz mūs varasvīri neuzklausīja. Ko darīt? Tā turpināties nevar! Jāstreiko. Daudzas lietas toreiz izcīnījām, lauksaimniecība valstī kļuva aktuāla. Varbūt kaut ko neizdarījām līdz galam, daudzi pagāja malā, domājot, ka gan jau būs labi. Ja būtu piedalījušies vairāk zemnieku, varbūt būtu panākuši vairāk. Visu laiku jāturas sasprindzinājumā, lai ko panāktu. Jābūt izlēmīgiem.”
Pirms 11 gadiem pagasta padomes priekšsēdētājs bija Juris Valmiers. Bez pašvaldības atļaujas šāda akcija notikt nevarēja. ”Veselavā puse iedzīvotāju bija saistīti ar zemniecību. Valsts nebija ieinteresēta, lai viņi varētu saimniekot. Ko toreiz izdarījām, lai pēc gadiem vērtē vēsturnieki,” sacīja Juris Valmiers.
Veselaviešiem bija sekotāji – skrīverieši, ķekavieši, vēlāk baušķenieki. Bauskas zemnieku pārstāvis, atceroties 1997. gadu, atvainojās vidzemniekiem, ka zemgalieši, kam tolaik klājās labāk, neiesaistījās. ZF priekšsēdētāja Ārija Jerumane pauda daudzu zemnieku viedokli, uzsverot, ka latviešu zemnieks tikai alkst labākas dzīves, grib būt novērtēts.
”Šobrīd atkal nav viegli laiki. Ļoti vēlētos, lai laucinieki būtu vienoti, tikai vienotībā ir spēks,” sacīja Ārija Jerumane un piebilda, ka situācija ir tāda pati kā pirms 11 gadiem. Arī tagad daži zemnieki jūtas labi. Viņas domu turpināja Veselavas zemnieks Aldis Zilvers: ”Diemžēl neesam savus spēkus savilkuši vienotā dūrē, neesam spējuši valsts ekonomisko un politisko virzību pavērst laukiem labvēlīgi. Nedrīkstam būt sadrumstaloti, mums jābūt vienotam spēkam, lai ietekmētu Saeimu un valdību. ” Andris Actiņš un Juris Valmiers noņēma pārklāju no Zemnieku spēka akmens. ”Latvju zemē esam stipri” – šie akmenī iekaltie vārdi ir atgādinājums, vēlējums un pārliecība. ”Ceru, ka Zemnieku spēka akmens pakājē ne reizi vien tiksies Latvijas zemnieki. Neaizmirsīsim, ka mums pieder sava zeme, valsts, un gan jau mēs iegūsim arī neatkarību no Eiropas Savienības,” sacīja ”Brīvnieku” saimnieks Andris Actiņš.
Siltais laiks un kopā būšana notikumā nesteidzināja mājās. Kopā ar pieciem Latvijā pazīstamiem vīru koriem un pūtēju orķestri ”Signāls” vēl ilgi skanēja dziesmas.
Komentāri