Raunas pagasta zemnieku saimniecības „Mežnoras” siltumnīcās saimniekus Aivaru un Āriju Urbastus priecē ziedošas zemenes. Pirmā šā gada ogu raža gaidāma jau maija beigās.
Zemenes, kas tagad vienos ziedos, siltumnīcās iestādītas pērn augustā. Gardās ogas saimniecībā audzē četrās siltumnīcās, pavisam apmēram 1500 kvadrātmetros. Zemenes audzē arī uz lauka, bet mazākā platībā. Urbastu ģimene kopj arī avenes, stādījumi aizņem gandrīz pusotra hektāra.
Saimniecībā audzē dažādu šķirņu zemenes – ‘Honeoye’ un ‘Elsanta’ un citas. A. Urbasts skaidro, ka, audzējot dažādas šķirnes, iespējams nodrošināt zemeņu ražu ilgākam laikam, turklāt pircējiem var piedāvāt dažāda lieluma ogas ar atšķirīgām garšas īpašībām.
„Mežnoru” saimnieki raduši arī veidu, kā paildzināt zemeņu sezonu. Jau trešo gadu jūnijā Urbasti iestāda saldētus stādus. Šo stādījumu raža ienākas augustā, kad siltumnīcās un uz lauka augošās zemenes jau beigušas ražot.
„Zemeņu audzētāju paliek aizvien mazāk, bet par noietu nevar sūdzēties,” vērtē A. Urbasts. Kā iemeslus tam, ka daļa saimniecību pārtrauc zemeņu audzēšanu, saimnieki uzsver ne tik daudz ekonomisko situāciju, bet gan dabas radītos traucēkļus. Vislielāko postu nodara maijvaboles. Ražas var nebūt arī salnu dēļ. Pērn “Mežnorās” apsalušas avenes, raža nav bijusi. Salnas visvairāk ietekmē lauka ražu. Siltumnīcās augošās zemenes no šiem riskiem ir pasargātas.
Ārija un Aivars Urbasti atzīst: „Zemeņu audzēšana nav viegla un vienkārša. Viss ir tīrais roku darbs, ko darīt pietiek visu laiku.” Tādēļ liels prieks, kad zemenes pircējiem patīk. A. Urbaste pārliecinoši vērtē: „Tā taču ir visgaršīgākā oga! Visas zemenes ir skaistas un garšīgas, ja tām iedod to, ko tās prasa, ja tās apčubina un apkopj. Ja ieaugs nezālēs, tad neko arī nevar gaidīt.” Cilvēki gardajām ogām patiešām cenšas atrast naudiņu. Saimniecība zemenes un avenes pārdod Cēsu tirgū, piedāvājot dažāda lieluma ogas dažādās cenās: “Lai katrs var izvēlēties to, ko atļauj maciņš.” Lai gan cena ir būtisks faktors, tomēr pircēji lielākoties ogas izvēlas pēc izskata. Uz tirgu aizvestais vienmēr tiek izpirkts, atpakaļ uz māju nav jāved neviena oga. Saimnieks vērtē, ka pēc šīm ogām pieprasījums būs vienmēr.
Zemeņu un aveņu cenas katru gadu nedaudz mainās, tas atkarīgs no tirgus situācijas. Bet cenu svārstības, protams, ietekmē arī degvielas un elektrības izmaksu palielināšanās. A. Urbasts neslēpj, ka ogu cenas ir tieši saistītas ar to, cik saimniekiem nāksies iztērēt par degvielu.
Vai zemeņu audzētāji jūt konkurenci? Importētās zemenes iespējams nopirkt gandrīz visu gadu. Saimnieki atbild noraidoši. Pircēji vēlas iegādāties Latvijā audzēto un ražoto produkciju. Šī tendence jūtama aizvien vairāk. Tomēr negatīvi vērtējams tas, ka arī Cēsu tirgū novēroti krāpnieki, kuri mēdz importētas zemenes pircējiem piedāvāt kā vietējās.
Urbasti zemeņu un aveņu platības nepalielina. Darīts tiek tik, cik var paveikt saviem spēkiem, jo palīgus atrast grūti. To saimnieki vērtē kā vienu no lielākajām problēmām. Ja kādreiz skolēni labprāt vasarās piepelnījušies, lasot zemenes, tad tagad retais to vairs vēlas. Šķērslis ir arī pārmēru lielās birokrātiskās prasības, lai jaunieši varētu strādāt.
Agrāk bijusi ideja ogas saldēt, taču saimnieki šaubās par saldēto zemeņu pieprasījumu, turklāt no idejas īstenošanas attur arī augstās elektrības cenas.
Komentāri