Oktobra vidū Veselavas muižā (pagasta padomes ēkā) notika vietējā viduslaiku kapsētā šogad veikto arheoloģisko izrakumu atradumu izstāde.
Kapsētā izrakumi sākās 2004. gadā, kad, iztaisnojot ceļu gar Veselavas kapiem, ceļinieki uzdūrās seniem apbedījumiem. Šī viduslaiku kapsēta bija reģistrēta kultūras pieminekļu sarakstā. Ceļa darbi tika pārtraukti un pie situācijas izpētes ķērās arheologi. Izrakumi turpinājās 2005. gadā un pēc gada pārtraukuma šovasar.
Visus trīs gadus darbus vadīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieces – izrakumu vadītāja Ilze Melne, viņas vietniece Austra Āboma un zīmētāja Dzintra Zemīte. Trijās sezonās diezgan pamatīgi izpētīta 13. – 17. gs. Veselavas viduslaiku kapsēta. Apbedījumi piecu gadsimtu laikā veikti četrās, pat piecās kārtās, viena virs otras. Izpētīti 1184 kvadrātmetri kapsētas teritorijas, tā daļa, kas atrodas veicamo ceļa darbu joslā. Kapsēta ir vēl plašāka, ārpus veicamajiem ceļa darbiem tā palikusi neskarta. Atklāts 941 apbedījums, tas ir būtiski daudz, lai sniegtu liecības gan par šiem apbedījumiem, gan par viduslaiku sadzīvi novadā.
Par veiktā darba pamatīgumu un apjomu liecina vēl divi skaitļi – zinātnisko darbu te veikuši desmit speciālisti, gan izrakumu laukumā, gan laboratorijās Rīgā, un 25 strādnieki. Starp rūpīgākajām un visilgāk te strādājušām var nosaukt veselavietes Olitu Kovaļevsku un Kitiju Gruzdi.
Ko tad ieraudzīja izstādes apmeklētāji? Starp retumiem – labi saglabājušos 14. gs. vainagu, skatāms ne tikai metāls, bet arī auduma fragmenti. Blakus redzama šāda vainaga rekonstrukcija. Interesantas ir kaklarotas ar gliemežvākiem un lāča nagiem, kā arī 17. gs. krelles. Starp dažādām saktām skatāma arī Latvijai neraksturīga pakavsakta ar krustiņu, tādas bija izplatītas Igaunijā.
Iepriekšējos izrakumu gados maz atrastas aproces, šogad 14. gs. apbedījumos – pat sešas. Sieviešu apbedījumos līdzi liktas adatas, lai viņsaulē varētu salāpīt savas drēbes. Tā ir liecība par tā laika ticējumiem. Arī naži atrasti sieviešu apbedījumu vietās. Tāpat kā atslēga savas mantības noslēgšanai.
Sieviešu apbedījumi ir bagāti ar sadzīves priekšmetiem. Vīrieši viņsaules dzīvei trūcīgāk apgādāti. Bijušas jostas (saglabājušās sprādzes), naži (saglabājušies to koka rokturi), slīmesti, pat maciņš ar naudu, šķēps (rets priekšmets vēlāku gadsimtu apbedījumos), dzelzs piesis (ne divi, kā, šķiet, vajadzētu būt, bet viens). Pavisam atrasts ap 900 priekšmetu.
Kā īpatnējs atradums uzskatāms šūnakmens krusts. Vai viduslaiku apbedījumu vietās saglabājušās piemiņas zīmes? Šis krusts ir apliecinājums, ka jā.
Izrakumu vadītājas īpaši uzteic vietējo un garāmbraucēju ļaužu ētisko izturēšanos apbedījumu tuvumā. Laikā, kad daudz raksta par postīšanas māniju, Veselavas kapulaukā tādu vispār nav bijis, kaut dienām un nedēļām apbedījumu vietas te
bija atsegtas, apklātas tikai ar plastmasas segumu.
Komentāri