Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Valmieras sapnis – moderns nams kultūrai

Mairita Kaņepe
00:00
26.01.2017
47
Img 3787 1

Cerību pilni

Ja pirms gadiem Valmierā sapņoja par kultūras nama kapitālo remontu (pirms valsts ekonomiskās krīzes), saucot to par rekonstrukciju, tad tagad tiek runāts par nama pamatīgu pārbūvi.
Tagad, 2017. gada sākumā, Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners apstiprina – viss virzoties uz to, ka namu reiz pārbūvēs. Sacīto viņš papildina, rādot shēmas, kas apstiprinātas 2016. gada pavasarī.
Valmieras rajona kultūras nams, tagad Valmieras kultūras centrs, pilsētā uzbūvēts 1966. gadā. Lielā ēka Valmieras centrā kultūras un saviesīgai dzīvei kalpojusi pusi gadsimta. Tas pagājušajā gadā arī nosvinēts. Daudzie amatieru mākslas kolektīvu dalībnieki svinējuši, cerot, ka pašvaldībai pietiks mērķtiecības, izveicības un naudas, lai tuvākajos gados valmieriešu saietu namu būtiski mainītu.

Uzcelts tukšā vietā

1944. gadā frontes līnijai pienākot pie Valmieras, pilsētas centrs pamatīgi izpostīts. Tāpēc Rīgas ielas sākuma posmu vēlāk nācies būvēt no jauna. Bija jāpaiet diviem gadu desmitiem, līdz ar lielāku joni tukšajā vietā būvējies jaunais centrs – trīsstāvu daudz-dzīvokļu mājas, lielveikals un kultūras nams. Celts, protams, arī piemineklis Ļeņinam. Tagad gan tajā vietā ik gadu tiek pušķota Ziemassvētku egle.

“Vēl nav pienācis brīdis, ka šis nams kļuvis nelietojams, jo ir pārāk vecs,” par kultūras centra ēku saka direktors Toms Upners un piebilst, ka daļa no iekārtām, kurām jākalpo namā, tajā skaitā uz skatuves, savu laiku tomēr nokalpojušas gan morāli, gan tehniski. “Tās neatbilst mūsdienu kultūras patērētāju prasībām,” taktiski pasaka Toms Upners un domās aizslīd līdz Cēsīm, kur uzcelta koncertzāle, līdz Rēzeknei, kur līdzās kultūras namam uzbūvēta arī koncertzāle ar plašām iespējām koncertdzīves rīkošanai. “Laikam ir jāiet līdzi!” tāda ir valmieriešu lielā apņemšanās.

Domu par nama rekonstrukciju visvairāk lolojuši kultūras centra cītīgākie apmeklētāji, tie ir daudzie pašdarbības kolektīvu dalībnieki. Šo kanti tagad tur kultūras centra administrācija, tā direktors saka: “Ikdienā tā jau ir kļuvusi par nepieciešamību – centra ēkai un aprīkojumam tajā jākļūst modernākam. Lai cik labas savulaik bijušas, skatuves tehnoloģijas ir novecojušas, nemaz nerunājot par vietām zālē.”

Arī nama iekštelpu izskats ir novecojis. Tas redzams ienākot. Līdz ar būvniecību viss izmainīšoties, arī tas, ko kultūras baudītāji īsti neredz, – elektropadeve un ūdens apgāde ēkā. “Ja godīgi, esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brīdinājuma aktu, ka modernizācijas labā kaut kas jādara un defekti ēkā jānovērš. Lai tas varētu notikt, vienīgais ceļš ir ēkas pārbūve,” par to direktors ir pārliecināts.

Sapņo par kamerzāli

Acīmredzot padomju gados nama celtniecības gaitā būs kaut kas nogājis greizi. Lielajā namā Rīgas ielā 10, toreiz Valmieras rajona kultūras celtnei, galvenā ieeja tā arī nav izbūvēta uz ielas pusi.

Tagadējie arhitekti vērtējuši, ka arī turpmāk Valmieras kultūras centra galvenajai ieejai jāpaliek vērstai pret skvēru. Lielākās izmaiņas pārbūvē būs daudzajām telpām pašā namā.

Pēc rekonstrukcijas lielā zāle būšot saglabājusi to pašu vietu, līdzās tai tiks izbūvēta kamerzāle. Tās Valmieras šodienā ļoti pietrūkstot. “Ja iegūstam kamerzāli, tas ļauj cerēt, ka visi Valmieras kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi atkal varēs mēģināt šeit. Šobrīd daudzi kolektīvi mēģinājumos strādā skolu telpās,” komentē Toms Upners. “Ārēji ēkas apjoms izmainīsies tikai ziemeļu pusē, nams varētu tur pacelties trīs stāvos, lai aiz lielās skatuves izbūvētu grimētavas.”

Valmierā iecerēts, ka šogad taps pārbūves tehniskais projekts – ko un kā būvēt, kur un kā atradīsies komunikācijas. Tad pašvaldība konkursa kārtībā varēs meklēt celtniecības darbu izpildītāju.

Caurdzirdīgās sienas

Ja Valmieras kultūras centra lielajā zālē jānotiek sarīkojumam un citā telpā kultūras centrā plānots Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” mēģinājums, centra vadība lūdz diriģentam un mūziķiem mēģinājumu atcelt. Nama sienas ir pārāk skaņas caurlaidīgas. “Pēc rekonstrukcijas sienas būs tādas, ka orķestris varēs mēģināt, tas netraucēs citiem šajā ēkā,” cerību pilns ir direktors. Trešajā stāvā, kur telpas gadu gaitā izmantotas ļoti dažādiem mērķiem, piemēram, savulaik strādājusi arī vietējā televīzija, paredzēts izbūvēt divas mēģinājumu zāles. Tās kalpos ne tikai orķestrim, arī koriem.

Ēkas rekonstrukcijas plānā zīmētas vēl dažādas telpu grupas, domājot par amatierkolektīvu dzīvi. Tā saistās ne tikai ar uzstāšanos, arī ar daudzām sadzīviskām lietām. Vispirms jau ar mēģinājumiem un reizē arī dažādu lietu glabāšanu atbilstoši kolektīvās mākslas raksturam un dalībnieku skaitam. Mūziķiem instrumenti, dejotājiem tērpi, audējiem savas lietas. Ja viss tiks pārdomāts, Valmieras pašvaldības atbalstītie mākslinieciskās darbības kolektīvi varētu gūt jaunu iedvesmu radošajam darbam un just mazāk kreņķu par sadzīvi. “Tāpēc jau mums ir tik svarīgi, lai izdodas labi izbūvēt kamerzāli. Mūsu pašdarbības kolektīvos kopā ir teju seši simti dalībnieku, sākot no mazākajiem, kas tikai mācās”, par sadzīves un koncertdzīves rīkošanu visiem vienā namā aizdomājas Toms Upners.

Ēku nedomā nojaukt

“Atzīsim godīgi, Valmierā nebūvēsim koncertzāli, taču daudzfunkcionāla ēka būs tik un tā,” uzsver direktors Toms Upners. “Kultūras centrs rūpēsies ne tikai par amatiermākslu, arī par kultūras dzīvi ikvienam pilsētniekam. Šajā ēkā valmieriešiem arī turpmāk vajadzētu būt ļoti labiem koncertiem ar viesmākslinieku uzstāšanos. “

2016. gadā Valmieras kultūras centrs uzņēmis vairāk nekā divus simtus dažāda lieluma un dažāda rakstura pasākumus. Cik aktīvi ritējusi kultūras dzīve, ja padomā, ka gadā ir 365 dienas! Iecerēts, ka arī pēc nama pārbūves lielajā zālē varēs uzņemt 700 cilvēku. “Tas ir pietiekams skaits Valmierai, lai rīkotu populārās mūzikas koncertus un pilsētas nozīmes pasākumus, kuri visvairāk pulcē skatītājus. Kamerzāle varētu būt domāta 200 līdz 250 cilvēkiem,” prognozē Toms Upners.

60. gados kultūras namu cēla funkcionālā minimālisma stilā, un to iecerēts saglabāt – minimālisms ar tīrām, skaidrām formām. Pašas ēkas un telpu noformējumā arhitekts Viktors Zarakovskis liek priekšā variēt ar baltās un melnās krāsas saspēli. Šis piedāvājums starp vēl sešiem citiem Valmierā guva atbalstu metu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
352

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
556

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi