Vai Līgatnes asinsritē trombs

Tūrisms ir būtiskākā uzņēmējdarbība mazajā pilsētā. Tam sarūk atbalsts.

Līgatne pēdējās desmitgadēs saistās ar tūrismu. Mērķtiecīgi īstenojot tūrisma attīstības stratēģiju, kas savulaik tapa, piesaistot dažādu jomu profesionāļus, Līgatne 2011.gadā kļuva par Eiropas tūrisma
galamērķi (EDEN). Latvijā tādas vietas ir deviņas, arī Cēsis.

EDEN projekta pamatā ir ideja par maz zināmiem, bet sais­tošiem, kvalitatīviem tūrisma galamērķiem, kuri ved prom no iemītām takām, meklē svaigas idejas un, galvenais, to attīstība ir ilgtspējīga. Proti, tāda, kas nodrošina tūrisma galamērķu harmonisku izaugsmi.   

Līgatne aizvien ir tūristu iecienīta. Pateicoties viņiem, ir attīstījusies uzņēmējdarbība, amatniecība. Līgatne sen vairs nesaistās tikai ar Dabas takām. Klusajā pilsētā ir dzīvība. Aizvadītā tūrisma sezona ar garo zeltaino rudeni bija ražīgs laiks uzņēmējiem. Taču tūrismā iesaistītie, domājot par nākotni, tikšanās reizē ar Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras direktores vietnieci Montu Bērzkalni, domes priekšsēdētāja vietnieci Inesi Suiju-Markovu un Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju Līgu Medni izteica gan bažas un neizpratni, gan ierosinājumus. Uz tikšanos bija ieradušies ap 30 ar tūrismu saistītu līgatniešu un    citu interesentu.

Vai TIC nepieciešams?

Šovasar Līgatnes Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā ir viena darbiniece, lielākoties bija slēgts viņas slimības dēļ. I.Suija-Markova atzina, ka nav pareizi, ja darbinieka slimības dēļ centrs nestrādā. “Taču algot divus darbiniekus ir dārgi. Pašvaldība visās struktūrās nepārtraukti vērtē, ko var samazināt,” teica domes priekšsēdētāja vietniece.

Sarunā vairākkārt tika uzsvērts, ka tūristi brauc uz Līgatni, ne jau lai apmeklētu TIC. Savukārt līgtanieši ir neizpratnē par pašvaldības ieceri TIC slēgt un kādreizējā papīrfabrikas sarga mājā veidot ģimenes ārsta praksi.

M. Bērzkalne skaidroja, ka pērn viena tūrista, kurš iegriezās TIC, apkalpošana izmaksāja 2,20 eiro, šogad – 4,25. Daudzi te apmeklēja tualeti, tagad pilsētā publiskā tualete uzcelta. TIC arī koordinēja gidu darbu, ko vairs nedara. Vairākus gadus informācijas centrs apkalpoja arī Dabas takas, tagad to dara uzņēmējs.

“Ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, ir iecere TIC funkciju deleģēt uzņēmējiem. Tagad TIC nestrādāja katru dienu,    uzņēmēji tā darbību nodrošinātu arī brīvdienās, tāpat arī koordinētu gidus. Aģentūra nodrošinās drukātos materiālus, informāciju sociālajos kanālos, popularizēs objektus,” stāstīja M.Bērzkalne un atgādināja, ka pēc Cēsu novada izveidošanas aģentūra strādā, lai popularizētu       pašvaldības īpašumā esošos objektus, arī dabas objektus, sadarbojas ar uzņēmējiem, izstrādā maršrutus, rīko kampaņas,veido novadu kā tūristiem vienotu galamērķi,    katrā vietā izceļot savdabīgo.

Līgatnietis Gints Priedītis pau­da viedokli: “Tūrisma divi vaļi – vide un cilvēki. Tūristam svarīgs arī pakalpojuma sniedzējs. Vai gribam panākt, ka TIC sēž viens ultramens, kurš minūtē apkalpo 40 cilvēkus? Es TIC ieeju, lai paņemtu karti, bet vietējie rada vidi. Uzņēmēji uzņemsies šo funkciju, būs interesanti, un tūristi atgriezīsies.”

Diāna Gustapa atgādināja, ka “daudzi uzņēmēji strādā pilsētas centrā un TIC ir dvēselīte, kas vieno. Kā ceļas roka likvidēt? Kāpēc neatrast variantu, lai tas pastāvētu? Septembrī, oktobrī brauc skolēni. Ne jau par papīra liešanas meistarklasē informāciju visit.cesis.lv, brauca tie, kuri zina, ko piedāvāju”. Līgatniete saskata daudz problēmu, ja tūrisma informācijas centru likvidēs. “Kā tas, kurš uzņemsies TIC funkciju, tiks galā, ja jāapkalpo paša klienti, bet tūrists grib zināt, kur drīkst kurināt ugunskuru, kur paēst, kur tualete. Lielajā novadā mūsu ikdiena kļūst tikai sliktāka. TIC ir savā    īstajā vietā. Savulaik tūrisma un kultūras darbinieki, uzņēmēji kopā rīkojām pasākumus, lai piesaistītu tūristus ne tikai vasarā, arī ziemā,” sacīja D.Gustapa.   

Ainārs Vanags atgādināja, ka Līgatni savulaik pacēla ne tikai nauda, kas ieguldīta infrastruktūrā, bet kopīgi radītās idejas un kopā darītais. “TIC ir ārējā čaula, visiem jādomā, kā darīt, jo pa šiem pāris gadiem konkurenti    ir aizgājuši mums priekšā,” bilda uzņēmējs un atgādināja, ka savulaik TIC bija vaļā arī 1.janvārī un tūristi brauca.

Anita Zazerina pastāstīja, ka daudzi senori, kas ierodas Lī­gatnē, nemeklē informāciju telefonā, atbraukuši prasa, kur iet, ko apskatīt. “TIC ir pirmais, ko ierauga Līgatnē. Tur arī visu var uzzināt. Tagad žēl skatīties, kā tūristi klīst, nesaprazdami, kurp doties. Katrs līgatnietis jau, cik var, pastāsta,” teica līgatniete.

I.Suija-Markova iebilda: “Nerunāsim par TIC likvidēšanu, domājam par funkcijas saglabāšanu, domājam par formātu.” L.Medne skaidroja, ka līgatniešiem ir vajadzīgs ģimenes ārsts, citu telpu nav un ir jāizšķiras, kas šajā vietā atradīsies. “Tikai nākamreiz nepārmetiet, ka nav ģimenes ārsta,” viņa bilda. Lē­mums par to, vai TIC telpās tiks iekārtota ģimenes ārsta prakse, vēl nav pieņemts.

Edgars Ricevs ierosināja veidot publisko un privāto partnerību TIC darbības nodrošināšanai. “Svarīgi, cik un vai pašvaldība atvēlēs finansējumu. Kā tiks izraudzīts uzņēmējs, vai būs viens, kuram deleģēs funkciju,” interesējās uzņēmējs. I.Suija-Markova atzina, ka pagaidām konkrētas atbildes nav. Vēl būs diskusijas, daudz kas atkarīgs arī no budžeta iespējām. Līgatnieši arī pauda neizpratni, ka neviens neuzrauga gidus, kuri vada ekskursijas. Pieredzējušie mācījās, ieguva sertifikātu, tūrismā iesaistās jauni, kuri maz zina, stāsta izdomājumus par Līgatni. Vai kas varētu mainīties, atbildes nebija.

Vajag savu

Plaša diskusija raisījās par to, ka aģentūra maz reklamē Līgatni. Mājaslapā visit.cesis.lv grūti atrast informāciju par Līgatni, savukārt apvienības pārvaldes, paš­valdības Kultūras pārvaldes sociālajos tīklos netiek publicēta informācija par uzņēmēju pasākumiem.

“Kultūra atved tūristus. Katrs pasākums nodrošina cilvēku plūsmu. Pašvaldība savus pasākumus reklamē pašvaldības uzturētās lapās. Tiek teikts, ka visit.cesis.lv ir platforma visiem uzņēmējiem, bet mūsu tur nav. Kā kultūras pasākumu rīkotāji esam konkurenti ar pašvaldību,” atgādināja Marģers Zeitmanis, bet I.Suija-Markova uzsvēra, ka pašvaldība nereklamē uzņēmēju rīkotus maksas pasākumus.

Ramona Vasiļjeva pauda viedokli, ka Līgatne novadā pazūd. “Mājaslapā, lai par Līgatni uzzinātu kādā svešvalodā, ir “Goog­le” tulkojums, tas raisa šausmas. Un to pašu atrast sarežģīti,” teica līgatniete un piebilda, ka ikreiz, meklējot Līgatni, nonāk Cēsīs. I.Suija-Markova paskaidroja, ka šādus tulkojumus piedāvā arī citas pašvaldības un tulku pakalpojumus, kas ir dārgi, neizmanto.

Pirms Cēsu novada izveidošanas Līgatnei bija sava tūrisma mājaslapa visit.ligatne.lv.  Tā slēgta. M.Zeitmanis ierosināja uzņēmējiem vismaz to atjaunot feisbukā. “Tā būtu viena platforma, kur parādītos informācija par Līgatni, uzņēmējiem, pasākumiem. Ja par to vienotos, jādomā par sadarbību, citam citu jāatbalsta, jārīko kopīgas kampaņas,” ierosināja uzņēmējs un piebilda, ka veidot savu vietni līdzīgi kā visit.piebalga.lv. Viņa priekšlikums guva atbalstu. Vai tas izdosies, atkarīgs no pašiem un pašvaldības.    I.Suija-Markova gan atgādināja, ka ir platforma entergauja.lv, kur ir informācija par Gaujas Na­cionālo parku, objektiem, uzņēmēju piedāvājumiem.

Jānis Makars dalījās pārdomās: “Līgatne ir pazīstama, tā jāizceļ. Pārējais novads tūristus ieinteresēs pamazām. Visu novadu kā galamērķi pārdot neizdosies. Nebūs tā, ka atbrauks uz Līgatni un tālāk dosies uz Jaunpiebalgu. Piebalgai ir kas savs.”

Kas jādara pašvaldībai

Uzņēmēji atzina, ka nav jau tā, ka pašvaldība neko nedarītu, lai tūristi Līgatnē justos gaidīti. Taču tās galvenais uzdevums ir nodrošināt sakārtotu infrastruktūru. Līgatnieši uzsvēra, ka nav norāžu un tūristi maldās, nesaprot, uz kuru pusi Gauja, kur klintis, takas. Daudzas zīmes nolupušas. L. Medne pauda viedokli, ka tām jābūt vienotā stilā un par to jāvienojas. Viņa arī bilda, ka diemžēl ne katrs pats redz, ka viņa uzliktā norādes zīme sadauzīta, ir vairākkārt jāaizrāda, lai noņem.

Jānis Makars atgādināja uzņēmējiem citu būtisku problēmu. Pašvaldība, arī Dabas aizsardzības pārvalde iekārto, uztur un kopj atpūtas vietas. Tās tūristiem ir bez maksas, bet uzturēšanai tiek tērēta pašvaldības un valsts nauda. “Tūristi, protams, piestāj tur, kur nav jāmaksā. Igauņiem ir lietotne, kur redzamas vietas, kur Latvijā var apmesties bez maksas,” sacīja J.Makars un vērsa uzmanību pašvaldības pļavai Gaujmalā pie pārceltuves.

I.Suija-Markova pastāstīja, ka pēc ekspertu viedokļa vienkāršākais, ko pašvaldība var darīt, ir ierīkot maksas stāvvietas    ar informāciju, ka katrs eiro tiek izmantots vietas uzturēšanai. “Par maz izmantojam Nacionālā parka vārdu, kas pasaulē ir saprotams. Šajos parkos par katru soli ir jāmaksā. Varētu ieviest tūrisma nodevu, bet tas uzreiz saistās ar administrēšanu. Pašvaldība šādas vietas var iznomāt, lai kāds apsaimnieko. Iniciatīvai jānāk no uzņēmējiem,” teica domes priekšsēdētāja vietniece.

Uzņēmēji ieteica pašvaldībai uzstādīt tūristu skaitītāju, lai skaidrāk zinātu, cik viesu apmeklē Līgatni. Pēc viņu aplēsēm tūristu ir krietni vairāk par simts tūkstošiem gadā. Autostāvvietas aizvien ir problēma.

“Ar katru gadu tūrisma bukleti kļūst bēdīgāki, tūristiem orientēties sarežģītāk. Ja pašvaldības daļā, kura kaimiņos,    kaut kas salūzis, es salaboju, arī atkritumus salasu, jo ir kauns. Vai kāpnēm pilsētā, kas ved pa pastaigu takām, nav jābūt salabotām pavasarī? Savulaik tūrisma izstādēm gatavojāmies jau novembrī, nākamajai sezonai bijām gatavi līdz Ziemassvētkiem. Tagad maijā sākam runāt, ko darīsim vasarā,” problēmas ieskicēja Ainārs Vanags un atgādināja, ka Cēsis konkurē ar Līgatni, un tas bija saklausāms arī sarunā.

Pēc tikšanās līgatnieši “Druvai” atzina, ka saruna bijusi vērtīga. Izrunātajam jāseko darbībai. Vai uzņēmēji nāks kopā, vienosies, kā atbalstu tūrismam organizēs aģentūra, ir jautājumi, uz kuriem atbildei jābūt iespējami ātri. Arī ziemā Līgatni apmeklē viesi, nemaz nerunājot par pavasari, kas nemaz nav tālu.