“Lieldienās saules nebūs, laiks būs auksts,” Raunā, Priekuļos un Cēsīs sacīja “Latvijas Televīzijas” žurnālists, laika ziņu vēstītājs Toms Bricis. Šo jautājumu viņam uzdeva iedzīvotāji, kuri bija atnākuši, lai “Tautas panorāmai” paustu viedokli par vietējās pašvaldības darbu pēdējos četros gados. 3.jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas, LTV 1 aicina: “Tev noteikti rūp, kas notiek tavā novadā, un, iespējams, tieši tu zini, ko ieteikt tiem, kas grib vadīt tavu novadu.”
Raunā “Tautas panorāma” piestāja pie pagastmājas. Bija atnākuši gandrīz 20 ieinteresēti cilvēki, vien pāris nebija pensijas vecumā. Priekuļos, arī pie novada domes ēkas, bija atnācis nedaudz mazāk iedzīvotāju, toties dažādu paaudžu, līdzīgi bija Cēsīs pie “Zvaigznes ABC” grāmatnīcas. Kā jau pilsētā, garāmgājēji piestāja, paklausījās un devās tālāk, tā arī nepaužot viedokli. Ja Priekuļos un Cēsīs potenciālie vēlētāji stāstīja gan par tagadējās domes izdarīto un slavēja paveikto, gan runāja tiešu valodu, norādot uz neizdarīto, tad raunēniešiem īpašu iebildumu par domes darbu nebija. Viņi arī apstiprināja, ka ir problēmas, bet lielākoties tās nav pašvaldības kompetence. Toma Briča jautājums par Raunas vidusskolas nākotni pagasta iedzīvotājus nepārsteidza.
“Mācībās skolēniem nav rezultātu. Arī mani mazbērni te nemācās, te nav jaunu pedagogu,” sacīja Sērmūksle, bet cita raunēniete piebilda, ka pensionāriem jāiet pensijā, bet tūlīt visi saprata, ka tad nebūs skolotāju. Raunēnieši atzina, ka vidusskolai nav iespēju pastāvēt, jo nav bērnu.
Par skolām, pašvaldības atbalstu tika runāts arī Priekuļos. Liepas pamatskolas direktore Kristīne Rebinova atzina, ka novada skolām ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, ka pašvaldības attieksmei pret visām jābūt vienādai. Cēsīs gan izglītība netika pieminēta.
Anna Broka Priekuļos akcentēja vairākas problēmas. “Novadus izveidoja 2009.gadā, nu jau vajadzētu tā kā izlīdzināt teritorijas. Ir dažādi dzīves līmeņi Priekuļos, Mārsnēnos, Liepā un Veselavā,” sacīja Broka.
Raunā un Cēsīs sarunā ar “Tautas panorāmu” netika aizmirsta kultūras dzīve. “Kultūras darbiniekiem visos laikos bijis grūti sapulcināt cilvēkus. Pēdējā laikā vēl grūtāk. Ir daudz bezmaksas pasākumu, zāle ir blakus daudzdzīvokļu mājām, katrs var aiziet. Kurn, ka nekā nav, bet neiet,” stāstīja raunēnietis Jānis Sarkanis. Savukārt Cēsīs kāda senioru kora “Ābele” dziedātāja atzina, ka amatiermākslas kolektīviem neklājas labi, jo nav telpu. “Ābelei” puse mēģinājuma notiek vienās, otra pusē citās telpās. “Ar koncertzāli viss kārtībā, bet cēsniekiem ir senas amatiermākslas tradīcijas,” atgādināja cēsniece.
Savukārt jaunieši gan Priekuļos, gan Cēsīs stāstīja, cik plašas iespējas viņiem nodrošina dome, kā atbalsta idejas. “Vienīgi estrādi sola jau gadiem, vieta arī jau ir,” stāstīja priekulietis. Cēsnieks Krišjānis Amantovs, kurš dzīvo kaimiņu novadā, arī stāstīja, cik ļoti Cēsīs tiek atbalstīti jaunieši.
“Kā jaunietim man nav, kur atpūsties, tikai “Fono klubs”, vai piesmēķētā telpā spēlēt biljardu. Koncertzāle ir 20 līdz 45 gadu veciem cilvēkiem, ne citiem,” stāstīja Oskars Lasmanis. Politiski represēto biedrības vadītājs Pēteris Ozols un “Harmonijas” mākslinieks Leons Staris slavēja domes atbalstu nevalstiskajām organizācijām, mākslinieks gan izteica cerību, ka “Harmonijai” dome kādreiz atradīs telpas centrā. Vieni slavēja stadionu, kas top, bibliotēku, kas uzcelta, un citas atjaunotās ēkas un teritorijas, citi to dēvēja par naudas tērēšanu, jo ir svarīgākas problēmas risināmas.
Vairākas cēsnieces, sasēdušas uz mūrētās apmales Raunas vārtos, sprieda, kā Cēsu mērs spēj strādāt tik daudzās darbavietās. Par to, kā samazinājies iedzīvotāju skaits, izskanēja dažādi skaitļi. Tas, ka pašvaldība nedomā par darba vietām Cēsīs – bija lielākie pārmetumi. “Pašvaldība kaut ko dara centrā, bet kādas ir nomales?” jautāja Gatis Strazdiņš.
Raunā Ilze Ādamsone sprieda, ka nemaz nevar pateikt, kā pašvaldība strādā, jo īsti nezina, kas darbiniekiem jādara. Tūlīt kāds pamācīja, ka vajag apmeklēt iedzīvotāju sapulces, tad zinātu. “Darba vietas radiem un draugiem, apvieno vairākas darba vietas – tas jau ir visur,” sacīja Ilze Ādamsone, bet kāda raunēniete atzina: “Ja mēs tur strādātu, būtu tādi paši.”
Jāpiekrīt raunēnietim Jānim Bučam: “Varu pieņemt, ka nauda pašvaldībā tērēta labi, bet tas ir Valsts kontroles ziņā.” Viņš arī atzina, ka pašvaldībām trūkst vīziju, un Raunas pašvaldībai piedāvāja – varbūt var kā Siguldā uzbūvēt trošu vagoniņu no Tanīsa kalna līdz Baižkalnam, varbūt enerģijas parku Dzirnavu gravā…
“Televīzijas žurnālisti apmeklēs visus novadus, uzklausot iedzīvotājus, viņu viedokli. Sarunās arī uzzinām daudzus interesantus stāstus, problēmas, par ko vērts veidot televīzijas sižetus,” “Druvai” pastāstīja Toms Bricis un atgādināja, ka katrā novadā nofilmētos viedokļus varēs dzirdēt un redzēt televīzijā un lsm.lv mājaslapā. Žurnālists arī atzina, ka sarunās novadu ļaudis pastāsta gan labo, gan arī norāda uz savas domes neizdarībām, kļūdām.
Vēlētāju iespēja runāt ar domi un deputātu kandidātiem ar televīzijas starpniecību turpinās.
Komentāri