Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Uz ziemas peldi pēc veselības

Līga Eglīte
00:00
28.01.2017
19
Roni Ninierii 1

Reizē ar salu sākas arī ziemas peldētāju sezona. Tie, kuriem norūdīšanās ir ikdienas rituāls, to dara visu gadu, taču īstākais kaifs esot ielīst ūdenī, kad ārā mīnus 10 grādi un vairāk. Cēsu roņu jeb ziemas peldētāju skaits pēdējos gados pieaudzis līdz aptuveni trīsdesmit. Pirms daudziem gadiem cēsnieki droši vien ievēroja pa Valmieras ielu sparīgi soļojošu vīru ar sārtiem vaigiem, bez cimdiem un cepures. Zinātāji stāstīja, ka viņš katru dienu peldas neaizsalstošajā purva ezeriņā Niniera ezera galā. Traks gan, daudzi nodomāja un nesekoja šim piemēram, taču pēdējos gados uz ezeru dodas ne tikai atsevišķi entuziasti, bet pat ģimenes. Daži ierodas kājām, kāds ar velosipēdu, kāds ar auto un pacietīgi gaida savu kārtu. Pēc novērojumiem šis hobijs nav baram, vismaz ne pie Niniera. Peldētāji saimnieko, kā prot, – cērt un paplašina āliņģi, ierīko kāpnes, uzmeistaro soliņus, atnes kādu paliktnīti, kur uzkāpt pēc peldes, salūko kādu bomi ledus dauzīšanai. Pie paša krasta ģērbtuvju nav, slapjam pārskrējienam ziemā neder pašvaldības ierīkotā būdiņa mežmalā. Ledainā pelde nav publisks varoņdarbs, drīzāk intīms brīdis, un bieži vien tas notiek Ādama vai Ievas kostīmā. Iemesls – patīkamāka saskare ar ūdeni un pēc tam vieglāk ātri saģērbties.

Cēsniece Dace Zaharova dzīvo pie Gaujas, taču ziemas peldēm izvēlas Niniera ezeru: “Pret Gauju man ir respekts. Pamēģināju tādā reizē, kad iet vižņi. Izrādās, tie nav tikai virs ūdens, ka varētu atbīdīt ar roku, bet arī dziļumā. Gauja ir smalka dāma – mainīga un respektējama.

Ar ziemas peldēšanu nodarbojos regulāri, rit jau devītais gads, vīram piektais. Kamēr ledus nav, braucam uz Driškinu, Raiskumu vai Unguru. Man vasarā pat nepatīk, ja ārā karsts un ūdens ir ļoti silts – nav nekādas baudas. Toreiz iesāku peldēšanos rudens pusē un jutu, ka gribas atkal. Nāk jau oktobris, gribas vēl vairāk. Cik laba sajūta, kad izkāpj no āliņģa! Sākumā vīrs stāvēja krastā un aicināja: “Nāc ātri ārā, ir auksts!” Pagāja daži gadi, un viņš arī sāka. Dažreiz braucam peldēt uz jūru, tā ir pavisam cita enerģija, ko gūstam, – brīnišķīgi spēcinoša un iedvesmojoša.

Lielākais aukstums, kādā esmu peldējusi, – apmēram mīnus divdesmit. Reizēm nospriežam, ka nevajag izaicināt likteni, jo sāk salt pirkstu gali.”

Tie, kuri, pastaigājoties Niniera ezera krastā, pamana kādu rīvējoties dvielī, noskurinās vien. Bet peldētāji lepojas, ka neslimo un pat iesnas mazinās, un bronhīts pāriet, jo veselību palīdz uzturēt emocionālais baudījums un īpašā sajūta, izkāpjot no ūdens. Pierādījums, ka aukstā pelde kaklam un balsij neskādē, ir vairāki cēsnieki, kuriem ikdiena saistīta ar dziedāšanu un mūziku.

Labs piemērs pacientiem ir ārsts Voldemārs Vaitovskis, kurš ar regulāru peldēšanos nodarbojas jau 11 gadus un cītīgi pieskaita katru reizi, kas nu jau summējas tūkstošos. Toreiz viņš sācis 9.jūnijā un turpinājis, neizlaižot nevienu dienu. Ziemā dakteris no rītiem vai vakaros pēc darba dodas uz Ninieri, lai divas līdz trīs minūtes paplunčātos, un šo peldēšanu uzskata par zināmu atkarību, protams, veselīgu. Piedzīvots arī aukstuma rekords, izbaudot temperatūras starpību, kad āliņģī ir kāds grāds virs nulles, bet ārā gaiss atdzisis līdz mīnus 30.

Voldemārs Vaitovskis stāsta: “Mani ir aicinājuši arī uz sacensībām. Braukāšana ir dārgs prieks, un vismaz man nevajag pierādīt, ka varu peldēt. Iesaku ar ziemas peldēšanu sākt ne ātrāk kā no 14 gadu vecuma. Vispirms vajadzīgs gribasspēks. Laba ir arī vārtīšanās sniegā. Mērcēšanās jeb iegremdēšanās laiks jāpalielina ļoti pakāpeniski. Trīs minūtes – tas jau ir profesionāļiem, bet iesācējiem pāris reizes jāpalēkā ūdenī, tad kājas nesals, rokas jātur augšā, nav jāmet ledus no āliņģa. Apavus nevajag. Pēc peldes nav nepieciešams vingrot, jo apģērbšanās vien jau ir piņķerīga lieta.”

Pirms trim gadiem martā, kad vēl bija biezs ledus un sniegs, Dace Zaharova uzaicināja ziemas peldētājus uz tikšanos un kūku. Tie, kuri ieradās, stāstīja, ka zina vēl citus arī. Dace domā, ka tagad peldētāju ir vēl vairāk, vismaz trīs desmiti. Iespējams, izlasot šo rakstu, kādreiz tiks nodibināts Niniera ezera Roņu klubs, bet pagaidām drosmīgo peldētāju rindas klusām un pamazām pieaug.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi