Tipiskākie kūlas dedzinātāji Latvijā ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai gan pavasaris ir tikai nupat sācies, VUGD šogad jau ir dzēsis vairāk nekā 80 kūlas ugunsgrēkus. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laika apstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 3.februārī Smiltenes novada Blomes pagastā, kur pērnā gada zāle dega pāris kvadrātmetru platībā.
2016.gadā valstī tika reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā tika iznīcinātas 39 ēkas, bojā gāja viens cilvēks un cieta septiņi cilvēki. Salīdzinot ar 2015.gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās par 2,21%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2016.gadā izdega 3232 hektāri Latvijas teritorijas, kas bija par 0,7% mazāk nekā 2015.gadā, kad izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem, novērojis VUGD.
Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, VUGD secinājis, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir “apkopuši” savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana, jo tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, turklāt nodarot arī būtisku kaitējumu dabai.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
VUGD skatījumā, ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK).
Atbilstoši APK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro apmērā, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro apmērā.
Arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Komentāri