Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tikai ne rudmati Jaungada rītā…

Druva
00:00
05.01.2008
18

Jaunā gada sagaidīšana ir notikums katram, lai gan tas notiek ik gadu, gaidīšanas un sagaidīšanas rituāls vienmēr bijis pacilājošs, kā viss jaunais, kas ienāk cilvēka dzīvē. Tādēļ laika gaitā izveidojušies tradīciju paņēmieni, kas liek cerēt un ticēt veiksmei. Katrai tautai tie ir citādi, bet mēdz būt arī ļoti līdzīgi. Par to pārliecinājusies cēsniece Iluta Vālodziņa, kura divus gadus dzīvo un strādā Īrijas pilsētā Korkā. Ilutas draudzene, kāda īru meitene, iepazīstinājusi viņu ar īru tautas tradīcijām Jaungada sagaidīšanā. Iluta pati pa īstam jauno gadu Īrijā sagaidījusi vienu reizi – pagājušajā gadā, tonakt lijis kā Latvijas Jāņos.

”Īri mēdz teikt, ka nav labāka veida Jaunā gada iesākšanai, kā nosvinēt tā atnākšanu Īrijā, jo tieši viņi vislabāk zinot, kā to darīt,” pārliecinājusies Iluta un uzsver, ka jauna gada sagaidīšana īriem tiešām ir liels un svarīgs notikums, ko atzīmē dažādi – ar ģimeņu kopā sanākšanu vai arī kolektīvi ar lielām un krāšņām vakarkleitu ballēm, ar skaļiem, raibiem ielu tusiņiem, ar ēverģēlībām pārģērbjoties.

Iluta novērojusi, ka Jaungada sagaidīšanas ticējumu un tradīciju niansēs daudzviet var saskatīt līdzību ar Latviju. ”Domāju, ka jau kopš seniem laikiem cilvēki centušies pārdomāt paveikto nodzīvotajā gadā, noslēgt ar to saistītos rēķinus un uzsākt jauno dzīves daļu ar veiksmes un laimes vēlējumiem. Arī Īrijā daudzas izdarības saistītas tieši ar labvēlīgā veicināšanu un pievilināšanu. Piemēram, kārtīga mājas tīrīšana labklājības ielaišanai, pārtikas un tagad simboliska ogļu krājumu (daudzas mājas Īrijā kādreiz tika apsildītas ar oglēm) sagādāšanu, lai nākamajā gadā nekā netrūktu. Manuprāt, ļoti neparasta tradīcija ir ar Ziemassvētkos ceptu maizi izsist, izdauzīt durvis un sienas. Mums, latviešiem, tas šķiet diezgan traki, bet īri šo izdarību

veic, lai no mājām padzītu neveiksmes un ielaistu labos gariņus, kā arī tāpēc, lai Jaunajā gadā pietiktu maizes. Daudzās ģimenēs no veciem laikiem iegājies pieminēt mūžībā aizgājušos tuviniekus, Vecgada vakarā uzklājot tiem vietu pie svētku galda un atstājot līdz pat Jaunā gada rītam.

Interesanti, ka 1.janvāra rītā īri vēlas, lai mājai pirmais paiet garām glīts vīrietis tumšiem matiem, kas tiek uzskatīts par veiksmes simbolu. Tai pašā laikā īri cer, ka mājai garām pirmā nepaies rudmate, kas pēc ticējuma var nest tikai grūtības. Esmu domājusi, kāpēc īriem rudmate šajā ticējumā ir negatīvais tēls, jo, kā zināms, īri pārsvarā ir ar rudiem matiem. Domāju, tas cēlies laikā, kad īri karoja ar angļiem, un, iespējams, angļi ieviesa ticējumu kā nepatiku pret šo tautu, jo paši īri ar saviem rudajiem matiem ļoti lepojas.

Īriem ir vēl kāds Jaungada rituāls. Daudzas meitenes un sievietes zem spilvena liek āmuļa zariņu, lai nākamajā gadā satiktu savu mīļoto. Tomēr jāteic, ka, tāpat kā pie mums, ne visās mājās un ģimenēs Jaungada nakts ticējumu izdarības tiek veiktas. Citiem labāk patīk pasēdēt vietējā krodziņā un muzikantu spēlētu melodiju pavadībā kopā ar draugiem apcerēt aizgājušo gadu. Vai arī doties uz kādu no daudzajām ballēm un ballītēm ar kārtīgu izdziedāšanos un izdejošanos. Tāpat kā visur pasaulē, arī Īrijā Vecgada vakarā valda skaļa jautrība – ielās, mājās un krodziņos, kur cilvēki dodas rast prieku, kur sirds aicina.

Tomēr atšķirībā no Latvijas, īriem parasti neizdodas sagaidīt sniegotu Vecgada vakaru. Drīzāk kārtīgu lietu, kad gāž kā no spaiņiem. Īriem nav populāra pirotehnikas izmantošana. Tomēr lielākajās pilsētās var sagaidīt arī svētku uguņošanu. Pirms diviem gadiem Korkā bija liels salūts, jo togad tā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vispār pirotehnikas lietošanā Īrijā ir stingri aizliegumi un ierobežojumi. Tas svētku sajūtai netraucē, un minūtes pirms Jaunā gada iestāšanās skaita visi. Talkā ņem atribūtiku – svilpītes, košas papīra cepurītes, serpentīnu, konfeti, krāsainas lentītes un šampanieti, kā visur citur, bet Korkā, kā jau ostas pilsētā, tieši pusnaktī taurē kuģi,” viņa atceras. Iluta ievērojusi, ka Jaungada sagaidītājiem ārpus mājām naktī ir problēmas ar nokļūšanu atpakaļ, jo strādā tikai retais taksometrs, tādēļ daudzi izmanto privātās mašīnas.

Meitene secinājusi, īri, tāpat kā latvieši, nesmādē iespēju Jauno gadu sagaidīt siltās zemēs – peldkostīmā, saulītē pie jūras vai okeāna, baudot dažādas izklaides.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
58

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi