Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Tikai ne rudmati Jaungada rītā…

Druva
00:00
05.01.2008
6

Jaunā gada sagaidīšana ir notikums katram, lai gan tas notiek ik gadu, gaidīšanas un sagaidīšanas rituāls vienmēr bijis pacilājošs, kā viss jaunais, kas ienāk cilvēka dzīvē. Tādēļ laika gaitā izveidojušies tradīciju paņēmieni, kas liek cerēt un ticēt veiksmei. Katrai tautai tie ir citādi, bet mēdz būt arī ļoti līdzīgi. Par to pārliecinājusies cēsniece Iluta Vālodziņa, kura divus gadus dzīvo un strādā Īrijas pilsētā Korkā. Ilutas draudzene, kāda īru meitene, iepazīstinājusi viņu ar īru tautas tradīcijām Jaungada sagaidīšanā. Iluta pati pa īstam jauno gadu Īrijā sagaidījusi vienu reizi – pagājušajā gadā, tonakt lijis kā Latvijas Jāņos.

”Īri mēdz teikt, ka nav labāka veida Jaunā gada iesākšanai, kā nosvinēt tā atnākšanu Īrijā, jo tieši viņi vislabāk zinot, kā to darīt,” pārliecinājusies Iluta un uzsver, ka jauna gada sagaidīšana īriem tiešām ir liels un svarīgs notikums, ko atzīmē dažādi – ar ģimeņu kopā sanākšanu vai arī kolektīvi ar lielām un krāšņām vakarkleitu ballēm, ar skaļiem, raibiem ielu tusiņiem, ar ēverģēlībām pārģērbjoties.

Iluta novērojusi, ka Jaungada sagaidīšanas ticējumu un tradīciju niansēs daudzviet var saskatīt līdzību ar Latviju. ”Domāju, ka jau kopš seniem laikiem cilvēki centušies pārdomāt paveikto nodzīvotajā gadā, noslēgt ar to saistītos rēķinus un uzsākt jauno dzīves daļu ar veiksmes un laimes vēlējumiem. Arī Īrijā daudzas izdarības saistītas tieši ar labvēlīgā veicināšanu un pievilināšanu. Piemēram, kārtīga mājas tīrīšana labklājības ielaišanai, pārtikas un tagad simboliska ogļu krājumu (daudzas mājas Īrijā kādreiz tika apsildītas ar oglēm) sagādāšanu, lai nākamajā gadā nekā netrūktu. Manuprāt, ļoti neparasta tradīcija ir ar Ziemassvētkos ceptu maizi izsist, izdauzīt durvis un sienas. Mums, latviešiem, tas šķiet diezgan traki, bet īri šo izdarību

veic, lai no mājām padzītu neveiksmes un ielaistu labos gariņus, kā arī tāpēc, lai Jaunajā gadā pietiktu maizes. Daudzās ģimenēs no veciem laikiem iegājies pieminēt mūžībā aizgājušos tuviniekus, Vecgada vakarā uzklājot tiem vietu pie svētku galda un atstājot līdz pat Jaunā gada rītam.

Interesanti, ka 1.janvāra rītā īri vēlas, lai mājai pirmais paiet garām glīts vīrietis tumšiem matiem, kas tiek uzskatīts par veiksmes simbolu. Tai pašā laikā īri cer, ka mājai garām pirmā nepaies rudmate, kas pēc ticējuma var nest tikai grūtības. Esmu domājusi, kāpēc īriem rudmate šajā ticējumā ir negatīvais tēls, jo, kā zināms, īri pārsvarā ir ar rudiem matiem. Domāju, tas cēlies laikā, kad īri karoja ar angļiem, un, iespējams, angļi ieviesa ticējumu kā nepatiku pret šo tautu, jo paši īri ar saviem rudajiem matiem ļoti lepojas.

Īriem ir vēl kāds Jaungada rituāls. Daudzas meitenes un sievietes zem spilvena liek āmuļa zariņu, lai nākamajā gadā satiktu savu mīļoto. Tomēr jāteic, ka, tāpat kā pie mums, ne visās mājās un ģimenēs Jaungada nakts ticējumu izdarības tiek veiktas. Citiem labāk patīk pasēdēt vietējā krodziņā un muzikantu spēlētu melodiju pavadībā kopā ar draugiem apcerēt aizgājušo gadu. Vai arī doties uz kādu no daudzajām ballēm un ballītēm ar kārtīgu izdziedāšanos un izdejošanos. Tāpat kā visur pasaulē, arī Īrijā Vecgada vakarā valda skaļa jautrība – ielās, mājās un krodziņos, kur cilvēki dodas rast prieku, kur sirds aicina.

Tomēr atšķirībā no Latvijas, īriem parasti neizdodas sagaidīt sniegotu Vecgada vakaru. Drīzāk kārtīgu lietu, kad gāž kā no spaiņiem. Īriem nav populāra pirotehnikas izmantošana. Tomēr lielākajās pilsētās var sagaidīt arī svētku uguņošanu. Pirms diviem gadiem Korkā bija liels salūts, jo togad tā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vispār pirotehnikas lietošanā Īrijā ir stingri aizliegumi un ierobežojumi. Tas svētku sajūtai netraucē, un minūtes pirms Jaunā gada iestāšanās skaita visi. Talkā ņem atribūtiku – svilpītes, košas papīra cepurītes, serpentīnu, konfeti, krāsainas lentītes un šampanieti, kā visur citur, bet Korkā, kā jau ostas pilsētā, tieši pusnaktī taurē kuģi,” viņa atceras. Iluta ievērojusi, ka Jaungada sagaidītājiem ārpus mājām naktī ir problēmas ar nokļūšanu atpakaļ, jo strādā tikai retais taksometrs, tādēļ daudzi izmanto privātās mašīnas.

Meitene secinājusi, īri, tāpat kā latvieši, nesmādē iespēju Jauno gadu sagaidīt siltās zemēs – peldkostīmā, saulītē pie jūras vai okeāna, baudot dažādas izklaides.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
207

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
63
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
25
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi