Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Televīzijas šovu mūziķis

Druva
00:00
03.11.2007
2

Cēsnieks, saksofonists, mūzikas skolotājs Zintis Žvarts rīt desmito svētdienas vakaru pavadīs TV 3 tiešajā ēterā televīzijas šovā „Dziedi ar zvaigzni”.

Viņš ir starp tiem šova dalībniekiem, kurš nebalso un kuru neizbalso. Zintis kopā ar Kristapu Krievkalnu, Pēteri Liepiņu, Gundaru Lintiņu un Andri Baronu šovā uzaicināto duetu sagatavotajiem priekšnesumiem nodrošina muzikālo skanējumu. Zintis dzīvo līdzi tam, ko redz televīzijas skatītāji, un izjūt arī aizkulises, saspringto gatavošanos iknedēļas raidījumam.

– Cik ilga ir tava muzikālā saikne ar televīzijas šoviem?

– Vai vēl atceries pirms apmēram desmit gadiem televīzijā rīkoto konkursu „Meklējam solisti”? To veidoja tā pati režisore, kas vada „Dziedi ar zvaigzni” – Dita Torstere. Toreiz ļoti populārajā raidījumā Latvijas publika iepazina Mariju Naumovu, Lindu Leen, Jāni Kurševu, Gunitu Bārdu. Tas, manuprāt, bija pirmais Latvijas muzikālais šovs, tikai toreiz to nesauca par šovu. Tāda vārda vēl nebija, tāpēc teica vienkārši – dziedātāju konkurss.

– Vai var salīdzināt toreizējo un tagadējo šovu?

– Televīzijas iespēju ziņā nesalīdzināmi. Toreiz visa uzmanība bija skaņdarbiem un dziedāšanai. Cilvēks nostājās un dziedāja, apmēram kā skolēnu raidījumā „Ko tu proti?”, tikai pieaugušajiem. Jānis Kurševs atļāvās dziedot arī apsēsties, un tas jau likās īpaši. Tagad skatītāji redz pavisam ko citu – motocikli braukā pa skatuvi, uguņo pirotehnika, ir piemeklēti īpaši tērpi, priekšnesumus papildina dejotāji un piedziedātāji. Televīzijas raidījumi kļuvuši daudz iespaidīgāki. Lai arī šovā “Dziedi ar zvaigzni” solistu balsis nav tik baudāmas, priekšnesumu vizuālais noformējums ir labi pārdomāts. Visa uzmanība ir vērsta nevis uz duetus veidojošiem dziedātājiem, bet uz sabiedrībā populāriem cilvēkiem, kuri mācās dziedāt uz skatuves. Ja Raivo Rosts, kurš kopā ar Ellu iekļuvis finālā, pirms šova nebija tik plaši pazīstams, tad tagad viņu pazīst vai ikviens.

– Kādi līgumā, ko noslēdzāt ar televīzijas šova veidotājiem, bija noteikumi mūziķiem?

– Mūs brīdināja, ka priekšnesumi var būt 15 dažādos stilos – džezs, roks, kantrī, šlāgeri, hip – hop, arī klasika un tā tālāk. Muzicējot dažādos sastāvos, ar Kristapu, Pēteri un Gundaru esmu kopā vai pusmūžu, tāpēc tas likās pieņemams, kaut reizēm nācās padomāt, kā televīzijas raidījumā to varēsim tehniski izdarīt. Desmit gadu laika starp konkursu un šīsdienas šovu muzikālās iespējas ir krietni paplašinājušās, kaut vai tas, ka vairākiem mūziķiem ir savas studijas. Šova laikā pielāgojāmies visiem žanriem, arī rokoperas klasikai, kad Evita Martinsone un Mārtiņš Rītiņš izvēlējās skaņdarbu no Loida Vēbera operas. Man patika, ka vairākos priekšnesumos tika izmantota kino mūzika, kas arī ir dažādos stilos. Sirsnīgas dziesmas bija no filmām „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, „Vella kalpi Vella dzirnavās”, kā arī rokbalāde no filmas „Armagedons”.

– Kura no izbalsotajiem duetiem tev bija žēl?

– Man visu žēl, jo pazuda iespēja uzzināt, kāda būtu viņu izaugsme. Piemēram, Henriju Buku – Vaivodu un Elizabeti izbalsoja pašus pirmos. Tiem, kuri dziedājuši gandrīz desmit nedēļas, progress ir jūtams. Katru dienu cītīgi strādājot, attīstība ir neizbēgama. Uzņēmēja Raivo Rosta balsī parādījies spēks, paplašinājies diapazons, intonācija turas labāk. Protams, ne vienmēr viņam veicas. Mēģinājumos reizēm šķita, ka priekšnesums būs super, bet koncertā uztraukums un blakus apstākļi, piemēram, dejošana vai rekvizīti patraucēja iecerēto.

Man patika, kā priekšnesumus kopā ar motosportistu Jāni Vinteru sagatavoja dziedātāja Liene Šomase. Liela nozīme viņu dueta veiksmēs bija izraudzītajam repertuāram. Jānis nav izpildījis nevienu lēnu dziesmu vai balādes ar garām frāzēm, kur vislabāk var dzirdēt, ja dziedātājs kļūdās. Tāpēc palicis iespaids, ka šim duetam ar dziedāšanu viss kārtībā. Arī trešā vietā palikusī psihoterapeite Aina Poiša varēja būt finālā. Ainas balss labi skanēja, un arī viņas partnerim izrādījās spēcīga balss, kas kantrī dziedātājiem nav tik raksturīgi. Tas man bija pārsteigums.

– Vai mūziķiem, kuriem skatuve ir ikdiena un šis ne pirmais šovs, arī ir uztraukums?

– Protams, jo tas nav parasts koncerts. Televīzijas ierakstu raida atkārtojumā, to var skatīties internetā sev vēlamā laikā. Pie tam interneta portālā Do-re-mi dziesmas var iegādāties un ielādēt savā datorā. Šīs dziesmas, iespējams, paliek uz daudziem gadiem, tāpēc ir uztraukums, lai nenāktos

neveiklības dēļ neprecīzi nospēlēt. Mūsu atbildības sajūta ir maksimāla, tāpēc arī rezultāts ir labs. Pie dažu dziesmu muzikālā pavadījuma strādājām vairāk. Piemēram, Igo, kurš dziedāja kopā ar Daci Dēnavu, ļoti aktīvi strādāja pie aranžējuma. Pirmajās pārraidēs, kur bija desmit, deviņi dalībnieki, mums, mūziķiem, patiešām bija ko turēt. Trīs mēģinājumi katru nedēļu.

– Kas svētdienas naktīs notika pēc raidījuma?

– Pēc katra raidījuma dalībnieki varēja dodas uz Mic Rec bāru Rīgas centrā. Tur notika raidījuma skatīšanās un komentēšana. Es gan ne reizi nepiedalījos, jo pirmdien jau deviņos jābūt Cēsīs darbā, bet esmu dzirdējis, ka tieši svētdienas naktīs radušās daudzas idejas nākamajiem priekšnesumiem. Dalībnieku kopā būšanai atpūtas atmosfērā bija sava nozīme. Šova laikā starp dalībniekiem neesmu manījis skaudību vai naidīgumu. Ja bija kritika, tad par šova noteikumiem. Daudziem nepatika, ka dziesmas drīkst būt ne garākas par trim minūtēm. Tik īsā laikā uz skatuves grūti izvērsties.

– No kurienes notiek tiešraides?

– TV 3 īrē speciāli televīzijas vajadzībām sagatavotu zāli bijušās rūpnīcas „Sarkanais kvadrāts” telpās. Zāle ir liela un klātienē koncertu var noskatīties ap 300 cilvēku. Reizēm uz skatuves zūd sajūta, ka viss tiek darīts televīzijas interesēs, jo skatītāji ļoti aktīvi dzīvo līdzi. Skan aplausi, arī ovācijas. Rodas koncerta atmosfēra.

– Kādas būs šova „Dziedi ar zvaigzni” atskaņas?

– Domāju, ka interese par izpildītajām dziesmām līdz ar šovu beigsies, jo pieejami ir visu dziesmu oriģinālie izpildījumi, kas ir krietni labāki. Taču pagaidām interese ir. Do-re-mi portālā, piemēram, Ellas un Raivo dziesmas aktīvi pērk.

– Kas iesācējiem uz skatuves ir grūtāk – dziedāt vai dejot?

– Mans secinājums ir tāds, ka desmit nedēļu laikā var iemācīt dejot ar diezgan labiem panākumiem gandrīz jebkuram atraktīvam, sportiskam cilvēkam, bet pāris mēnešos iemācīt dziedāt ir daudz grūtāk. To nevar izpildīt tehniski, jo dziedātajam jāpārvalda savs ķermenis, dziedamā rīkle, elpošana. Tas viss jāsavieno ar kustībām un šova izpildījumu. Ar dziedāt mācīšanos jānodarbojas

profesionāli, tad ir rezultāti. Ne velti bērni sāk mācīties no septiņiem, astoņiem gadiem, bet ap 30 gadiem parādās profesionāli rezultāti.

– Vai televīzijas šoviem ir nākotne?

– Nu jau Latvijā ir pirmais gadījums, kad vienlaicīgi divas televīzijas, konkurējoši TV kanāli, rada ļoti līdzīgu produktu – LNT šovu „Divas zvaigznes”, TV3 – „Dziedi ar zvaigzni”. Sākumā mums tas šķita šokējoši, bet skatītājiem, kurus šovi interesē, tas ir saistoši – pārslēgt kanālus un salīdzināt.

Ieslēdzot Eiropas televīziju kanālus, redzams, cik daudz tajos ir šovu. Acīmredzot tāds laiks, bet, manuprāt, cilvēki ātri sapratīs un novērtēs, kur ir īstās vērtības, un daļa no šiem šoviem pazudīs. Kādreiz Latvijā tik populāras bija „Fabrikas” – dzīve tiešraidē, bet pēdējā no tām vairs nesaistīja nevienu, un process beidzās. Tieši tāpat būs ar citiem šoviem, ja to kļūs par daudz. Zvanītāju un balsotāju vairs nebūs. Taču producenti un režisori turpinās radīt. Viņi izdomās kaut ko citu, kas atkal uz laiku piesaistīs daudzu cilvēku uzmanību. Es ceru, ka televīzijas piedāvājumi attīstīsies un sasniegs vēl augstāku līmeni.

– Kādus komentārus par šovu tu kā viens no ekrānā redzētajiem esi uzklausījis Cēsīs?

– Tā kā man apkārt vairāk ir mūziķu un mūzikas skolotāju, tad, protams, kritiku par netīro dziedāšanu. Uz to man ir ko teikt. Tas nav raidījums mūziķiem – cilvēki, kuriem ir absolūtā dzirde, to nevar klausīties, jo nekādu baudu negūs. Viņi vienīgi var noslēgt skaņu un paskatīties šovu uz skatuves. Šovs ir domāts cilvēkiem atslodzei pēc darba, neiedziļinoties un neanalizējot visu notiekošo pārāk nopietni.

– Kuri žūrijas pārstāvji tev likās interesantākie?

– Ēriks Niedra visiem palicis prātā ar skarbumu, liekot dziedātājiem visai zemas atzīmes. Publika kļuva neapmierināta, bet man patika, kā viņš parādīja savu attieksmi. Interesanti priekšnesumus komentēja Baiba Sipeniece. Viņa bija tā, kas sacīja, ka reiz, būdama jauna meitene, ar sapņainām acīm skatījusies uz dziedātāju Gunti Veitu no ansambļa Credo, bet tagad pienācis brīdis, kad viņa savam sapņu princim par dziedāšanu liek atzīmes. Asprātīgi komentāri šovā ienes jautrību. – Kas gaidāms rīt šova „Dziedi ar zvaigzni” finālā”?

– Varu izpaust to, ka finālā iekļuvušie pāri Ella un Raivo Rosts, Liene Šomase un Jānis Vinters dziedās trīs dziesmas – katru citā stilā. Tās būs gan nedzirdētas dziesmas, gan arī veiksmīgākās no iepriekšējiem raidījumiem. Viena dziesma būs saistīta ar Raivo parodēšanas spējām. Šoreiz skatītāji redzēs arī izbalsotos pārus dziesmu popūrijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
124

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi