Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Viesturi” sācies skābeņu griešanas laiks.
Ik dienu ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumam “Spilva” pārstrādei zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Ģipslis piegādā līdz trim tonnām skābeņu. “Visas skābenes, ko redzat “Spilvas” burciņās, ir mūsējās,” atklāj J. Ģipslis, skaidrojot, ka tik lielos apjomos ar skābeņu audzēšanu un pārdošanu pārstrādei Latvijā neviens cits nenodarbojas.
“Tas nav dzīvesveids, tas ir bizness. Tā cenšamies uztvert lauksaimniecību, lai gan tas nav viegli,” uzsver J. Ģipslis. Ar skābeņu audzēšanu saimniecība nodarbojas jau 12 gadus, tās tiek audzētas apmēram 12 hektāros. Ražošanas apjomi šo gadu laikā pieauguši ievērojami. Ja pirmajā gadā apjoms bija septiņas tonnas, tad pērn novāktas un pārstrādei pārdotas jau 120. Šogad apjomus plānots vēl palielināt. Saimnieks neslēpj, ka saimniecības attīstība ir saistīta ar rūpīgu mārketingu, kas balstīts gan uz izaudzēto skābeņu kvalitāti, gan kvalitāti sadarbībā ar pārstrādātājiem. Labs noiets “Spilvas” konservētajām skābenēm ir Lietuvā un Krievijā.
Pašlaik grieztas tiek pagājušā gada sējumos izaugušās skābenes, taču vasaras vidū ražot sāks pavasarī sētās. Skābeņu griešana turpinās līdz pat rudenim, un darbs rit intensīvi. Skābenes ik dienu, arī karstā saulē vai lietū jāpaspēj sagriezt noteiktā laikā un daudzumā, jo piegāde pārstrādei nevar kavēties vai iztrūkt. Gadā no sējumiem raža tiek novākta pat trīs, četras reizes.
Liela nozīme ir laika apstākļiem. Skābenēm sausums, aukstums un krasas laika apstākļu maiņas ir liels drauds. Lai gan skābeņu audzēšana nezinātājam var šķist vienkārša, J. Ģipslis paskaidro, ka tā ir ļoti sarežģīta. Augus ķīmiski aizsargāt no kaitēkļiem un slimībām nav iespējams, jo Latvijā nav reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, ko varētu izmantot skābenēm. Mehanizācija ir minimāla. Gan ravēšana, gan novākšana ir roku darbs, tādēļ ražas laikā nepieciešami pāris desmiti strādnieku. Gadu gaitā izveidojies arī strādnieku loks, kas ir būtiski, jo skābeņu novākšana ir specifiska. Šogad bijusi ideja izmantot darbinieku atlases un nomas firmas pakalpoju-
mus, taču saimnieks to vērtē kā neadekvāti dārgu.
“Ja pašlaik runā par krīzi lauksaimniecībā, tad uzskatu, ka krīze ir visā Latvijas ekonomikā kopumā. Treknie septiņi gadi beidzās jau pusotra gada laikā, bet dārzeņkopības nozarē tādi vispār nav bijuši,” uzskata J. Ģipslis. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā saņemtas valsts subsīdijas, taču tagad dabūts tiek tikai vienotais platībmaksājums. Saimniecība varētu pretendēt uz maksājumiem par dārzeņu integrēto audzēšanu, taču skābenes nav to kultūru sarakstā, par ko to var saņemt.
Pēdējā gada laikā ražošanas izmaksas pieaug strauji, taču skābeņu iepirkuma cena pieaugusi vien par 2,3%. Vissāpīgāk saimniecība izjūt degvielas cenu pieaugumu, jo tā nepieciešama, gan ik dienu vedot skābenes uz Rīgu, gan arī lauku apstrādāšanai. Līdz ar izmaksu pieaugumu vairāk biedē arī konkurence ar citu valstu zemniekiem. Grūti būtu konkurēt ar skābeņu audzētājiem, kuriem ražošanas izmaksas ir zemākas un kuri tādēļ tās var pārdot par zemāku iepirkuma cenu. Pagaidām tomēr saimniecība jūtas stabili.
“Viesturi” līdz ar skābeņu audzēšanu piedāvā arī iespēju atpūsties pie diviem zivju dīķiem, turklāt šogad atvērta arī viesu māja.
Komentāri