Raunas pagasta zemnieku saimniecības „Dravēļi” saimnieks Uldis Sijāts uzsācis sēju un priecājas par lietus mākoņiem.
Silto un saulaino dienu dēļ zeme bija kļuvusi pārāk sausa, tādēļ lietus apsētajiem laukiem noderētu.
Saimniecība apstrādā 450 hektārus, no tiem „Dravēļu” īpašumā ir ap 300 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pārējos nomā. Tīrumi ir ne tikai Raunas, bet arī Mārsnēnu un Brantu (Valkas rajons) pagastā. Apmēram 150 hektāru ir ziemāji – rapsis, kvieši un rudzi. 250 hektāros sēs vasarājus – vasaras rapsi, auzas un vasaras kviešus. Ik gadu graudaugus un rapsi audzē apmēram 400 hektārus.
Vērtējot pērnā gada ražu un iegūto peļņu, graudaudzētājs ir optimistisks. Ne tikai U. Sijāts, bet arī citi rajona zemkopji atzīst, ka pagājušajā gadā iepirkuma cenas bija labas: „Graudu iepirkuma cena iepriekš nebija mainījusies gandrīz 15 gadus. Pērn bija pirmais gads, kad, patiešām varēja nopelnīt.”
U. Sijāts vērtē, ka iepirkuma cenas šogad varētu saglabāties pērnā gada līmenī, jo, visticamāk, graudu deficīta sekas vēl būs jūtamas. Tomēr peļņa būs mazāka. Tas tādēļ, ka šogad uz pusi palielinājušās minerālmēslu cenas, arī degvielas cenas pieaugušas. Tomēr, pateicoties vairāk nekā apmierinošajai peļņai par iepriekšējo ražu, pagaidām cenu pieaugums ir jūtams, bet ne kritiski izšķirošs.
„Piena lopkopībā ir krīze, taču graudkopībā pašlaik tādas
nav,” uzskata U. Sijāts. Tomēr pārlieku lielam optimismam nav pamata, jo saimnieks skaidro, ka liela ietekme ir laika apstākļiem, ražas kvalitātei un norisēm pasaules tirgū. Būtiski arī, kāda būs vasara un rudens. Un tagad, lai gan patīkams, tomēr pārāk garš siltuma un sausuma periods nav vēlams, jo bez lietus daži kultūraugi, piemēram, vasaras rapsis, neuz- dīgs.
Zemnieks uzskata, ka vienmēr jābūt gataviem satricinājumiem. Īpaši lauksaimniecībā, kur tik liela ietekme ir dabas untumiem. Tādēļ U. Sijāts uzskata, ka labāk veidot uzkrājumus tad, kad ražas ir labas un iepirkuma cenas pietiekami augstas, lai neražas gadā, dabas stihiju gadījumos vai pazeminoties iepirkuma cenām nerastos draudi saimniecības pastāvēšanai. Tāpat lielāka drošības sajūta ir, audzējot dažādas laukaugu kultūras, jo kāda var nepadoties tik labi, kā cerēts. Pērn labi izaudzis ziemas rapsis, taču vēl pirms gada tas pilnībā izsala un ražas nebija.
U. Sijāts ir Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības biedrs. Viņš vērtē, ka: „kooperatīvam ir liela nozīme. Ko tad viens pats var izdarīt”. Kooperatīvs atrisina ne tikai graudu pārdošanas jautājumu, bet arī minerālmēslu, ķimikāliju, sēklas materiāla iegādi. U. Sijāts neslēpj, ja Latvijā graudu iepirkuma cenas neapmierina, graudi tiek eksportēti uz ārzemēm.
Vaicāts, vai nav plāni paplašināties, U. Sijāts atzīst, ka pašlaik sasniegts maksimālais apjoms. Visi darbi tiek paveikti pašu spēkiem, palīdz arī dēli. Arī tehnika iegādāta gan ar citu ES un struktūrfondu līdzekļiem, gan pašiem ņemot kredītus. Pašlaik atliek vien strādāt un cerēt uz graudaugiem patīkamiem laika apstākļiem un augstām iepirkuma cenām.
Komentāri