Ziemeļvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja inspektori informē, ka aprīlī rajonā reģistrēti četri smagi nelaimes gadījumi darba vietās. Aizķeras un krīt
Nereti darba traumas notiek pašu strādājošo neuzmanības dēļ. Taču viens no pagājušajā mēnesī reģistrētajiem negadījumiem darba vietās pierāda to, ka traumas var gūt pat uz līdzenas vietas.
Strādnieks, ejot pa asfaltētu līdzenu segumu, pakrita un sevi savainoja. Radās komplikācijas ārstēšanā.
“Šajā gadījumā droši vien jārunā par cilvēcisko faktoru un neuzmanību. Arī darba devējs nevarēja paredzēt, ka uz līdzenas vietas cilvēks var nokrist, gūstot samērā smagu traumu,” komentē vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis. Traumas arī medicīnā
Savukārt kāds cits negadījums noticis Valmieras rajonā, bet cietusī ir mūsu rajona iedzīvotāja.
Operācijas laikā medmāsai acīs iešļācās pacienta asinis. Un izrādījās, ka pacientam ir C hepatīts.
“Jāpiebilst, ka medicīnas nozarē nereti notiek dažādi nelaimes gadījumi. Pie tam bieži tie ir ļoti specifiski,” komentē inspektors un piebilst, ka darba devējiem arvien vairāk uzmanība jāpievērš darbinieku drošībai.
“Prātā nāk arī martā reģistrētais negadījums, kurā cieta veikala pārdevēja, kad viņai kāds pircējs iepūta acīs asaru gāzi. Protams, šādi negadījumi nenotiek katru dienu, bet darba devējam ir jāpievērš lielāka uzmanība drošas darba vides izveidošanai. Darbinieki jāapmāca, kā rīkoties šādās ekstremālās situācijās. Ir jāpaspēj nospiest trauksmes pogu vai pasaukt palīgā. Īpaši par šo jautājumu jādomā pārdevējām, kuras laukos veikalos, degvielas uzpildes stacijā vai citā vietā strādā vienas,” saka J.Suseklis. Lauž roku
Savukārt kāds cits nodarbinātais, strādājot kokzāģētavā par autoiekrāvēja vadītāju – operatoru, lauza roku.
Veicot darba pienākumus, autoiekrāvējs sabojājās. Darbinieks, daudz nedomājot, izlēca no kabīnes un uzkāpa uz autoiekrāvēja dakšām, lai novērstu tehniskās problēmas. Jau visu salabojis, darbinieks centās nokāpt, bet, zaudējot līdzsvaru, krita no 90 centimetru augstuma. Rezultātā virspusēji, bet smagi miesas bojājumi. Lauzta roka.
“Šajā gadījumā jāatzīst, ka darbinieks ir lietojis nepiemērotus darba paņēmienus. Jo instrukcijā ir norādīts, kā jākāpj, kā šādā gadījumā jāstrādā un droši jānokāpj lejā. Darbinieks gribēja ātrāk, bet sanāca kā vienmēr,” skaidro J.Suseklis. Neuzmanība vai pārgalvība?
Divi smagi nelaimes gadījumi aprīlī notikuši rajona izglītības iestādēs, kur cietuši tehniskie darbinieki.
Vienā gadījumā darbinieks vēlējies nomazgāt logu, bet to darījis, pakāpjoties uz biroja krēsla ar ritentiņiem. Rezultātā smags kritiens un lauzta roka.
Bet otrā gadījumā tehniskais darbinieks strādājis apkārtnes sakopšanā. Darba beigās gājis un aizķēries aiz celma, uzkritis uz cita. Rezultātā – kaula lūzums. Iespējams, arī šajā gadījumā cēlonis ir neuzmanība vai nogurums. Pieļaujams, ka arī no darba devēja puses kaut kas līdz galam nav izdarīts – nav pienācīgi izvērtēti visi riski, instruēti darbinieki vai pilnvērtīgi izstrādāta darba organizācija.
Komentāri