Latvijas Pašvaldību savienības kongress Priekuļos bija pulcējis ap 400 pašvaldību vadītāju un viesu.
Šīgada kongresa moto: “Kāda reforma, tāds rezultāts” arī izsaka runu un debatēs izteikto viedokļu galveno tēmu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atzina, ka līdz šim pat visapņēmīgākajiem ministriem pietrūcis laika, lai ar to politisko gribu, ar kādu sācis, pabeigtu reformu, jo vienmēr kāda no partijām formāli reformu atbalstījusi, bet diskusijas vilkusi garumā un tikmēr valdība nomainījusies.
“Tagad reformas pabeigšanai esam tuvāk nekā jebkad agrāk.
Drīzumā Saeimā nonāks likumu, kas saistīti ar novadu veidošanu, pakete,” stāstīja ministrs un dalījās pārdomās par situāciju reformas gaitā: “Tik daudz demagoģijas un retorikas, kā pēdējā laikā, agrāk neesmu dzirdējis. Saprotu, ka atsevišķu pašvaldību vadītāji turas pie savām teritorijām, amatiem, jūtas atbildīgi pret iedzīvotājiem, bet, ja rajonu vadītāji saka, ka nesaprot, kā reorganizēt rajonu padomes, to nesaprotu un nepieņemu.
Esmu apmeklējis visas rajonu pašvaldības, un reorganizācijas plāns tapa tieši pēc
diskusijām ar padomju locekļiem. Dažiem šie priekšlikumi tagad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, citi, izrādās, vēl pat nesaprot, ka pēc reformas rajonu padomju nebūs. Vai tā ir pretošanās, vai nopietna pozīcija? Ja pretošanās, to pieņemu, ja nopietna nostāja – tā ir bezatbildība, jo parāda vēlmi nepiedalīties procesos – novadu veidošanā, kas svarīgi iedzīvotājiem. Demokrātiskāka pieeja vairs nav iespējama – pašiem izlemt, kam un kā nodot funkcijas novadiem. No malas valdība iejauksies vien tad, ja nekas netiks darīts. Caur vietējām pašvaldībām iedzīvotāji rajona padomes locekļiem uzticējuši risināt problēmas. Valdība nostāju nemainīs – pēc iespējas vairāk funkciju jānodod vietējām pašvaldībām.
Ja kādai pašvaldībai šodien ir labi, tas nenozīmē, ka labi būs arī nākotnē. Laba un efektīva pārvalde veidojas no atbildības un sadarbības, nevis naudas daudzuma. Jo mazāki pieejamie resursi, jo atbildīgāk jāsaimnieko.
Var jau cerēt, ka reforma aizies garām un tā arī nekas nenotiks. Tomēr aicinu pašvaldību vadītājus apzināties šīs pārmaiņas nevis no cietēja, bet atbildīgā pozīcijām. Atbildīgā par nākotni. Visiem, kuri baida iedzīvotājus, ka pagastā vairs nebūs pašvaldības pakalpojumu, ka par iedzīvotājiem vairs nerūpēsies, aicinu iet līdz galam un skaidri pateikt, ka viņi negrasās piedalīties novadu veidošanā. Tie, kuri
negrasās neko darīt, visticamāk, pēc vēlēšanām problēmas varēs apspriest mājās pie tējas vai alus glāzes. Viņu vietā būs citi, tie, kuri šodienas problēmas nebūs pārvērtuši nākotnes problēmās, bet šīs problēmas pārvērtīs nākotnes iespējās.
Tiem, kuri ir pret reformu, gribu teikt, nevajag baidīt laukus ar pilsētām, jo tikai mijiedarbībā var izdoties saglabāt to, kas objektīvi no laukiem izzūd un kam vispār nav saistības ar reformu. Pilsētām, kuras būs novadu sastāvā, klāsies visgrūtāk. Solidaritātes principu tās reāli piedzīvos reālajā politikā.
Reforma visu noliks savās vietās. Paldies mazo pašvaldību vadītājiem, kuri gatavi redzēt savu pagastu teritorijas lielākā novadā, nevis baidās
no partneriem, bet ir gatavi strādāt vēlētāju labā.”
Edmunds Pētersons, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs, atgādināja, ka iedzīvotājiem uz jautājumu, vai dzīvosim labāk, viņš atbildēt nespēj, nav pārliecības. “Nu jau daudzi sāk saprast, ka otrā līmeņa pašvaldība ir vajadzīga, ” viņš uzsvēra un piebilda, ka pašvaldību vadītāji ir par reformu, bet ar skaidriem noteikumiem, kurus nemaina, tiklīdz mainās valdība.
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš atgādināja, ka no 90.gadu sākuma notiek strīdi, kādas ir optimālās pašvaldību robežas, kādas funkcijas tām jāveic.
“Tā nav ne Štokenberga, ne Spurdziņa, ne Tautas partijas, ne ZZS, tā ir visas valsts reforma. Beidzot arī paši tai esam nobrieduši. Protams, ir ļoti daudz jautājumu, neizdarītā.
Atšķirīgi ir viedokļi, kādi būs novadi, to loma un vieta. Nevaram izvairīties un atmest diskusiju par otrā līmeņa pašvaldībām. Būtiski, cik un kādas funkcijas valdība ir gatava atdot pašvaldībām,” kongresā sacīja Oskars Spurdziņš un uzsvēra, ka
nav jau svarīgi, kā pēc reformas jutīsies Saeimas vai pašvaldības deputāts, galvenais, kā jutīsies katrs iedzīvotājs – tas jāatceras visos strīdos.
Ziņojumā par LPS paveikto un iecerēto organizācijas priekšsēdis Andris Jaunsleinis arī dažādos aspektos vērtēja un analizēja administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu. Viņš atgādināja, ka jau bijis atrasts kompromiss – pašvaldības piekritušas 167 novadu izveidošanai. Ja panākto nesabojātu, runas būtu citas. Tagad tiek meklēts
jauns kompromiss. “Esam piedzīvojuši brutālu pašvaldību nopirkšanas mēģinājumu. Ar 200 tūkstošiem latu ienāca veikalā un gribēja nopirkt. Lielākā daļa pašvaldību šo brutalitāti izturēja, un nu novadu veidošanas process atgriežas normālā gaisotnē,” sacīja LPS priekšsēdis un uzsvēra, ka visus pašvaldību vadītājus dara bažīgus pašvaldību teritoriju robežu grozīšana. Līdz šim to varēja darīt Saeima. Tikai uz ATR laiku to deleģēja Ministru kabinetam. Taču nu jau izskanējusi vēlēšanās šo uzdevumu uzticēt tikai Ministru kabinetam. “Vai nākotnē būs MK izveidotas struktūras un mēs mainīsim robežas pēc politiķu vēlēšanās? Varbūt kāds vēlas atgriezties pie izpildkomitejām un tagad mēģina to izdarīt. Varbūt autoriem bija labi nodomi? Neiznāca. Reformā iesaistītajām pašvaldībām ir jāsaņem novadu veidošanas divsimt tūkstoši latu. Kāpēc apturēta naudas izmaksa, politiski to nevar ietekmēt, jo līdzekļi pienākas katrai pašvaldībai,” sacīja Andris Jaunsleinis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka tie pašvaldību vadītāji, kuri saka, ka nevajag vēlētus reģionus vai apriņķus, pilnīgi skaidri var apzināties, ka vietā būs valsts izveidoti reģioni ar valsts ieceltu pārvaldnieku, kurš uzraudzīs novadus un pilsētas. Domājot par reģionālajām pašvaldībām, ir nopietni jāizvērtē visi plusi un mīnusi. A.Jaunsleinis ir pārliecināts, ka malā nevarēs palikt neviens, ne mazi novadi, ne lielās pilsētas. Uzraudzīs visus. Pēc politiskām krāsām un pārliecības. Latvijā aizvien dzīvs ir lozungs – kas nav ar mums, ir pret mums. Valsts izveidotie reģioni nodrošinās valsts centrālās valdības interešu pārstāvniecību, bet nenodrošinās reģionālo problēmu atrisinājumu. ” Nu jau daudzi sāk saprast, ko tas nozīmē – reorganizēt rajonu padomes. Tas nav tik vienkārši. Viss, ko varam atdot novadiem, jāatdod. Tā uzskata ministrs, un mēs tam piekrītam. Bet ir jautājumi, kuru risināšana prasa lielāku mērogu, nekā viena novada teritorija. Vai saprātīgi iznīcināt rajona materiāli tehnisko bāzi, nerēķinoties, ka
reģionam kaut kas būs vajadzīgs? Vai vēlāk par valsts naudu sāksim to veidot no jauna? Var arī tā. Bagāts tā nedarītu.
Vai varam pateikt, ka tās funkcijas, ko rajonu padomes uzņēmās, nav cilvēkiem vajadzīgas? Ja no tām atteiksies, nav ticības,
ka saglabāsies. Tagad juridiski mēģinām veicināt sadarbību. Šo iespēju pašvaldībām juridiski likvidēja, nu plūcam augļus, jo vairs nevaram izveidot sadarbības aģentūras, kopīgas pašvaldību un valsts aģentūras, ” sacīja Andris Jaunsleinis un šo piemēru minēja kā atgādinājumu, ka par sekām jādomā ilgtermiņā.
“ATR vājākā vieta – mēs koncentrējam problēmas. Ir daudz pagastu, arī problēmas ir izkliedētas, ne tik asas, samilzušas. Novados tās koncentrēsies. Daudzu mazu problēmu vietā iegūsim lielas. Mums būs spēcīgi novadi, lielas problēmas, un mēs ar lielu atbildību arī lieliski tās risināsim,” problēmas akcentēja LPS priekšsēdis un piebilda: ” Ja jau ar novadu izveidošanu mēs tiktu vaļā no problēmām, tad lepni paziņotu, ka visas problēmas esam atstājuši valdībai.”
Ne viens vien pašvaldības vadītājs, arī A. Jaunsleinis uzsvēra, ka, kaut gan līdz pašvaldību vēlēšanām vēl gads, tāda negatīvisma kampaņa pret pašvaldībām agrāk nav bijusi jūtama. Kopīgi jāpadomā, kā pret to cīnīties. “Vēl nesen aptaujās uzticība pašvaldībām bija krietni lielāka nekā Saeimai un valdībai. Nedrīkstam par to klusēt, jādomā, kā uzticību sabiedrībā palielināt. Kaut ko panākt varēsim tikai tad, ja mums būs sabiedrības atbalsts,” sacīja A.Jaunsleinis.
Kontrolējošās institūcijas mēģina pašvaldību vadītāju darbā atrast nelikumības, nekompetenci. “Ir vadītāji, kuri baidās pieņemt lēmumus, jo nav skaidri aprakstīts, kā rīkoties. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc publiskā privātā partnerība pat esošo likumu ietvaros neattīstās, neiet plašumā. Tie, kuri mēģinājuši tādā kārtā kaut ko darīt, saskārušies vai nu ar ierosinātām krimināllietām, vai sūdzībām dažādām institūcijām. Pārējie uz to raugās rezervēti, kaut tiek uzsvērts, ka tā ir progresīva pieeja problēmu risinājumam. Bet apkārtējais fons ir negatīvs. Tas cieši saistīts ar normatīvismu un birokrātiju. Patiesībā korupciju veicina nevis tas, ka aktu ir par maz, bet gan mēģinājums sīki visu aprakstīt. Brīžam nevar saprast, vai cīnītāji pret korupciju to nesaprot, vai apzināti veido bāzi, lai būtu iemesls nepārtraukti cīnīties, uzskatot, ka viss sīki jāapraksta.
Nav normāli, ka pašvaldību vadītāji saka – aiz papīru kalniem vairs cilvēkus neredz, nav laika ar viņiem aprunāties, jo jāraksta institūcijām atbildes. Ierēdņu skaitu nevar samazināt, vispirms jāsamazina normatīvie akti. Ja ierēdņiem nebūs, ko darīt, tad varēs skaitu samazināt. Fiziski samazināt cilvēku skaitu var, bet jebkurš auditors pateiks, ka, lai visu paveiktu, vajag vēl vairāk darbinieku. Birokrātijai pasaulē ir viena tendence – tā rada sevi tālāk,” viedokli pauda Andris Jaunsleinis.
Līdz vēlēšanām laika maz. Arvien vairāk no dažādām tribīnēm runā par reformas pabeigšanas tiesiskiem jautājumiem. Prettiesiskus līdzekļus reformas pabeigšanai tās bīdītāji izmantot neuzdrīkstas. Nemākot atrast kompromisu, daļa pašvaldību vērsīsies Satversmes tiesā, un nav zināms, kāds būs lēmums.
Lai gan Latvijā tikai vairāk nekā 30 pašvaldības nepiekrīt valdības zīmētajai novadu kartei, kongresā vien daži pauda cerīgas nākotnes vīzijas.
Komentāri