Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Pieredze, kvalitāte un uzticība

Druva
23:00
19.05.2008
1

Guļbūvju māja mums asociējas ar mūsu senču dzīves veidu, kuri savām rokām nolīda līdumu un uzcirta savai dzimtai guļbaļķu ēku, kas kalpoja paaudzēm. Tēvutēvi bija gudri, zināja, ko dara, jo guļbaļķu mājas ir siltas, tās labi elpo un, galvenais, ir ekoloģiskas. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā guļbaļķu ēkas atkal atgriezās mūsu ikdienā, un joprojām pēc tām ir liels pieprasījums. Tātad netrūkst arī piedāvājuma. Arī Cēsu rajonā ir vairākas firmas, kas būvē guļbaļķu ēkas, tostarp arī “SKK Projekts”, kas darbojas Mārsnēnos.

Uzņēmuma vadītāja Sanita Upīte stāsta, ka šajā biznesā darbojas jau septiņus gadus, šajā laikā pārdzīvojot dažādus notikumus. Sākumā firmai bijuši četri īpašnieki, izveidojusies sadarbība ar pasūtītāju Skotijā, kam piegādāti guļbūves baseini. Tad radušās finansiālas grūtības, jo pasūtītājs nesamaksāja.

“Šajā brīdī visi vīrieši atkāpās, es paliku viena, bet apņēmības pilna turpināt. Sākumā neko daudz no guļbūvēm nesapratu, bet šo gadu laikā, nepārtraukti mācoties un papildinot savas zināšanas dažādos kursos, esmu šo jomu apguvusi pilnībā. Tagad ir arī tik nepieciešamā pieredze, bet guļbūvju celtniecībā ir daudzas specifiskas lietas, ko pašmācības ceļā vien nevar apgūt. Tas viss jāzina un jāņem vērā būvniecībā, lai pasūtītājam vēlāk nerastos problēmas. Tāpēc turpinām mācīties, tiesa, tagad jau izvēloties to, kas tiešām ir jauns un vēl nezināms,” stāsta S. Upīte. Darba netrūkst

Firmas “SKK Projekts” būvētās guļbūves ir gan Cēsīs, tostarp

krodziņš “Glendeloka”, atpūtas komplekss A. Kronvalda ielā, gan citviet Latvijā. Arī pašlaik uzņēmuma darbiniekiem, kuri kopā strādā visus šos septiņus gadus, darba ir pilnas rokas. Kā norāda S. Upīte, ja citi būvnieki saka, ka trūkst objektu, viņiem trūkstot darba spēka, lai ar visu tiktu galā: “Pieprasījums nav pēc lielām ēkām, bet mazās, līdz 140 kvadrātmetriem, joprojām ir pieprasītas. Mūsu pluss ir arī demokrātiskas cenas un kvalitāte. Līdz šim no pasūtītājiem esam dzirdējuši tikai pozitīvas atsauksmes. Mūsu paveikto vislabāk raksturo tas, ka klienti, kam esam uzbūvējuši vienu objektu, nāk ar jauniem pasūtītājiem vai iesaka mūs saviem draugiem un paziņām. Šāda reklāma ir vislabākā. Pieredze, kvalitāte un galvenais likums – nevienu nepievilt, tad bizness būs veiksmīgs.”

Galvenā firmas produkcija ir guļbūves mājas, pirtis, bet tiek izgatavotas arī dārza mēbeles, suņu būdas, puķu kastes un citas lietas, kas nepieciešamas dārzā. Pēc šiem priekšmetiem vislielākais pieprasījums esot līdz Jāņiem, kad noliktava tiekot izpirkta tukša. S. Upīte stāsta, ka arī šo mēbeļu ražošana ir samērā darbietilpīgs process. Lai uztaisītu kvalitatīvu galda komplektu, diviem vīriem nepieciešama vismaz nedēļa.

S. Upīte slavē savu komandu, kurā visi, gan māju būvētāji, gan jumtu klājēji, ir zinoši un pieredzējuši. Taču atrast jaunus darbiniekus neesot viegli, jo šajā jomā nepieciešamas zināšanas. Ērgļos ir skola, kurā sagatavo guļbaļķu māju būvētājus, taču uzņēmuma vadītāja atzīst, ka ne visi tur sagatavotie esot tādā līmenī, lai varētu uzticēt darbu: “Cilvēki ir dažādi. Pērn praksē bija divi puiši, tas bija traks gadījums. Strādājot ar guļbūvēm, kļūdas maksā dārgi, tas ir daudz nopietnāk, nekā saplēst vienu ķieģeli. Ja nepareizi nozāģē baļķi vai pieļauj citu kļūdu, kā rezultātā to vairs nevar izmantot, tie ir zemē nomesti gandrīz simts lati. Tāpēc darbu var uzticēt tikai tiem, kuri tiešām to pieprot. Šogad atkal praksē ir puisis, no viņa varētu iznākt labs speciālists, vajadzīga vien pieredze, bet tā nāk ar laiku.”

Niedru un skaidu jumti

Būtiska mājas sastāvdaļa ir jumts, un guļbaļķu mājai nepieciešams dabiska seguma jumts. “SKK Projekts” piedāvā uzklāt niedru vai skaidu jumtus. Šādu jumtu uzklāšanā nepieciešams ievērot daudzus nosacījumus, lai jumts kalpotu ilgi, bet uzņēmuma speciālisti sevi jau pierādījuši. Vienam niedru jumtam nepieciešami nepilni divi tūkstoši kūlīšu. Niedres piegādā no Engures ezera, kas esot labākas nekā Burtnieka ezerā augušās.

“Varbūt ir nepareizs priekšstats, ka niedru jumti ir dārgi un ugunsbīstami, bet tie ir aplami stereotipi. Kad cilvēki visu sarēķina, viņi saprot, ka tas nav dārgi, un šādi jumti vislabāk sader ar guļbūvi. Varbūt pats segums izmaksā dārgāk, bet niedru jumtam nepieciešama mazāka siltināšana, nav vajadzīgas notekas. Arī par degšanu nav jāsatraucas, jo sablīvētas niedres nav ugunsbīstamas. Aizvērtu grāmatu taču arī nevar aizdedzināt,” skaidro S. Upīte.

Uzņēmumam ir labs meistars, kurš praktizējies skaidu jumtu klāšanā, pats plēš skaidas, jo arī tas it kā vienkāršais darbs prasa īpašas zināšanas. Skaidu un niedru jumti kalpojot ilgi, pēc 25 gadiem tos nepieciešams noķemmēt, niedru jumtam uzlikt pāris centimetrus jaunu niedru slāni, un jumts atkal būs kā jauns.

Par savu biznesu S. Upīte stāsta ar prieku un aizrautību: “Liels darbs ieguldīts, laika patērēts daudz, stundas nerēķinot, bet man tas tiešām patīk. Koks ļoti labi smaržo, var zīmēt un veidot visādus projektus. Tikai no malas liekas, ka tur daudz vienveidības. Koks ir tik dažāds, ja to labi iepazīst, un iespējas ļoti plašas. Protams, strādāt ar koku ir sarežģītāk nekā ar citiem būvmateriāliem, bet tieši tas ir interesanti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
296

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi